APMĀCĪBU UN KURSU PIEDĀVĀJUMS PIEEJAMS ŠEIT 

“Latvijā pieaug starptautisko biznesa pakalpojumu centru nozīme un mērogs”

Latvijā starptautisko biznesa pakalpojumu nozare pēdējos gados ir kļuvusi par nozīmīgu Latvijas ekonomikas daļu, un jaunākie dati rāda, ka tās loma turpina pieaugt. Dalīto pakalpojumu centri, globālo biznesa pakalpojumu un IT centri Latvijā arvien biežāk ne tikai nodrošina uzņēmumu ikdienas atbalsta funkcijas, bet pārņem sarežģītākus procesus, vada starptautiskus projektus un no Latvijas apkalpo uzņēmumu struktūras vairākās pasaules valstīs. 2026. gada ABSL Latvia nozares pārskats rāda – Latvijā darbojas 57 biznesa pakalpojumu centri, kuros 2026. gada martā bija 20 069 darbavietas. Vairāk nekā puse jeb 52% centru Latvijā darbojas jau ilgāk nekā desmit gadus, kas liecina par nozares noturību un starptautisko uzņēmumu ilgtermiņa uzticēšanos Latvijai.

Nozares nozīmi Latvijas ekonomikā raksturo arī tās radītā ekonomiskā vērtība. 2025. gadā biznesa pakalpojumu nozares vidējā alga sasniedza 2728 eiro pirms nodokļiem, salīdzinājumam – vidējā alga Latvijā bija 1815 eiro. Savukārt kopējie nozares uzņēmumu maksājumi valsts budžetā ar nodokļiem un sociālajām iemaksām sasniedza 344,6 miljonus eiro. Tas nozīmē, ka nozare vienlaikus nodrošina vairāk nekā 20 tūkstošus darbavietu, rada augsti kvalificētu nodarbinātību un sniedz būtisku ieguldījumu valsts publiskajās finansēs.

Īpaši būtiski ir tas, kā mainās šo darbavietu saturs. Ja agrāk biznesa pakalpojumu centri biežāk tika asociēti ar finanšu, grāmatvedības, klientu apkalpošanas vai administratīvo funkciju nodrošināšanu, šodien Latvijā arvien lielāku vietu ieņem tehnoloģijas un zināšanu ietilpīgi pakalpojumi. 2025. gadā 41% no nozares nodarbinātajiem strādāja IT pakalpojumu, tostarp programmatūras izstrādes, jomā. Vēl pa 17% nodarbināto strādāja klientu operāciju un finanšu un grāmatvedības funkcijās. Nozarē pārstāvēta arī pētniecība un attīstība, inženierija, biznesa transformācija, datu analītika, kiberdrošība, projektu vadība, piegādes ķēžu vadība un citi specializēti pakalpojumi.

Šī attīstība maina arī pašu priekšstatu par to, kas ir biznesa pakalpojumu centrs. Latvijā bāzētās komandas arvien biežāk iesaistās ne tikai ikdienas procesu nodrošināšanā, bet arī starptautisku uzņēmumu pārmaiņu vadībā. ABSL pētījums rāda, ka 87% centru iesaistās procesu un tehnoloģiju ieviešanā, 65% nodrošina projektu vadību, bet 48% jau uzņemas transformācijas iniciatīvu īstenošanu. Vēl 35% centru piedalās jaunu transformācijas projektu ideju un priekšlikumu izstrādē. Tātad Latvijas komandas arvien vairāk kļūst par pārmaiņu virzītājiem, nevis tikai jau pieņemtu procesu izpildītājiem.

Līdztekus tam būtiski paplašinās arī to tirgu loks, kurus apkalpo Latvijā izvietotie centri. No 2019. līdz 2025. gadam to centru īpatsvars, kuri sniedz pakalpojumus ar globālu pārklājumu, pieaudzis no 38% līdz 48%. Vienlaikus samazinās to centru īpatsvars, kuri strādā tikai ar konkrētu valsti vai reģionu. Šī tendence ir saistāma ar Latvijas GBS ekosistēmas briedumu un pieaugošo starptautisko uzņēmumu uzticēšanos Latvijā bāzētajām komandām nodrošināt standartizētus, mērogojamus un uzņēmumu darbībai būtiskus pakalpojumus vairākos tirgos.

Šajā procesā īpaša loma ir Rīgai. Galvaspilsētā izveidojusies nobriedusi biznesa pakalpojumu ekosistēma, kurā tādi starptautiski uzņēmumi kā Accenture, SEB un Circle K ir izveidojuši daudzfunkcionālus centrus ar 1000 līdz 1700 profesionāļiem. Vienlaikus Rīgā arvien vairāk tiek veidotas IT, inženierijas, automatizācijas un digitālo pakalpojumu komandas, stiprinot pilsētas pozīciju kā vietai, kur tiek nodrošinātas augstākas pievienotās vērtības biznesa funkcijas.

Rīgas priekšrocību kontekstā īpaši izceļama arī cilvēkkapitāla nozīme. Rīgas reģiona darbaspēks ir izteikti daudzvalodīgs – 95,9% iedzīvotāju runā vismaz vienā svešvalodā, bet gandrīz 75% pārvalda divas vai vairāk svešvalodas. Starptautiskajiem uzņēmumiem tas ir nozīmīgs priekšnosacījums darbam ar dažādiem Eiropas un pasaules tirgiem.

Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras direktors Fredis Bikovs nozares pārskatā uzsver, ka starptautisko uzņēmumu lēmumos arvien būtiskāka kļūst ne tikai izmaksu konkurētspēja, bet arī uzticēšanās un ilgtermiņa izaugsmes iespējas:

“Uzņēmumi vēlas zināt, ka var veidot un paplašināt savu darbību vidē, kas ir stabila, labi savienota un spēj atbalstīt turpmāku izaugsmi.”

Tieši šāda ilgtermiņa perspektīva redzama arī uzņēmumu plānos. 70% aptaujāto organizāciju 2026. gadā plāno paplašināt darbību, bet 52% paredz palielināt darbinieku skaitu. Turklāt 57% uzņēmumu nākamo 12 mēnešu laikā plāno talantus piesaistīt no jebkuras Latvijas vietas, neparedzot nepieciešamību darbiniekam pārcelties uz Rīgu. Tas nozīmē, ka nozares izaugsme var sniegt jaunas iespējas arī Latvijas reģionos, paplašinot starptautiskās karjeras iespējas ārpus galvaspilsētas.

Vienlaikus nozares attīstība kļūst arvien vairāk balstīta pieredzē un specializācijā. Kopš 2019. gada jauno un sākuma līmeņa speciālistu īpatsvars nozarē samazinājies no 28% līdz 13%, savukārt speciālistu un ekspertu īpatsvars pieaudzis no 18% līdz 31%. Tas atspoguļo pāreju uz sarežģītākiem uzdevumiem un lielāku nepieciešamību pēc profesionāļiem, kuri spēj ne tikai izpildīt procesus, bet arī tos uzlabot, vadīt un pārveidot.

Nozīmīgs ir arī fakts, ka 2025. gadā 61% uzņēmumu jau bija paplašinājuši savus pakalpojumus, pievienojot jaunas funkcijas, ieejot jaunos tirgos vai darot abus. Turpmākā izaugsme nav tikai nākotnes plāns – tā jau notiek. Un uzņēmumu skatījums uz nākamajiem 12 mēnešiem to vēl vairāk apliecina: aptuveni 70% plāno turpināt paplašināšanos.

Latvijas biznesa pakalpojumu nozares attīstība tādējādi arvien vairāk kļūst par stāstu par zināšanām, tehnoloģijām un starptautisku kompetenci. Latvijā izveidotie centri apkalpo arvien vairāk valstu, uzņemas arvien sarežģītākas funkcijas un kļūst par būtisku starptautisko uzņēmumu darbības daļu. Tas vienlaikus stiprina Latvijas ekonomiku, rada kvalificētas un labi apmaksātas darbavietas, veicina profesionāļu izaugsmi un palielina Latvijas spēju piesaistīt jaunus starptautiskus projektus.

Nozares nākamais attīstības posms arvien mazāk ir saistīts ar vienkāršu izmaksu priekšrocību un arvien vairāk – ar spēju nodrošināt globāli integrētus, tehnoloģiski attīstītus un biznesam stratēģiski nozīmīgus pakalpojumus.

Tas ļauj uz biznesa pakalpojumu nozari Latvijā skatīties ne tikai kā uz uzņēmumu atbalsta funkciju kopumu, bet arī kā uz nozari, kuras izaugsmi nosaka zināšanas, specializētas prasmes un augstas pievienotās vērtības pakalpojumi. Vairāk nekā 20 tūkstoši darbavietu, 344,6 miljoni eiro nodokļos un sociālajās iemaksās, pieaugošs globālo funkciju īpatsvars un uzņēmumu plāni turpināt paplašināšanos rāda, ka nozare ir ne tikai nostiprinājusies Latvijā, bet arī turpina kļūt sarežģītāka, starptautiskāka un vērtīgāka.

Avoti:

·       ABSL Latvia. Global Business Services Industry in Latvia Survey 2026. Aptauja veikta 2026. gada sākumā, apkopojot 23 Latvijā strādājošo GBS organizāciju datus par 2025. gadu un attīstības prognozes 2026. gadam.

·       oecd.org

“ “MSC Shared Service Center Riga”: No Rīgas uz pasauli – ar zināšanām, kas nekad nestāv uz vietas”

1.      Kādus pakalpojumus nodrošina uzņēmums “MSC Shared Service Center Riga” un kādu lomu tas ieņem MSC grupas starptautiskajā darbībā?

Mēs esam daļa no pasaulē lielākās loģistikas un kuģniecības kompānijas “Mediterranean Shipping Company”. Jau 25 gadus mēs sniedzam pakalpojumus “MSC” ofisiem visā pasaulē. Šobrīd mēs atbalstām vairāk nekā 80 valstis ar tādiem pakalpojumiem kā IT, finanses, loģistika, juridiskais atbalsts, personālvadība un citi.

2.      Kādas caurviju prasmes uzņēmumiem būtu mērķtiecīgi jāattīsta darbiniekos, lai veiksmīgi strādātu dinamiskā un starptautiskā vidē?

Mēs mācamies visu mūžu, un tāpēc mācības nevarētu būt vienreizēja aktivitāte. Protams, ir jāattīsta gan profesionālās zināšanas, gan caurviju prasmes, jo šobrīd tās kļūst arvien aktuālākas. Piemēram, komunikācijas un līderības prasmes, spēja strādāt komandā, kritiskā domāšana – tās ir prasmes, kas ir ļoti būtiskas, strādājot dinamiskā un starptautiskā uzņēmumā. Lai attīstītos gan pats darbinieks, gan uzņēmums kopumā, šīs prasmes ir kritiski svarīgas.

Jebkurā gadījumā darbinieku attīstībai ir ļoti liela nozīme. Nepārtrauktas apmācības ir priekšnoteikums uzņēmuma attīstībai – tās palīdz pielāgoties tirgus izmaiņām, saglabāt konkurētspēju un, vienkārši sakot, arī pašiem darbiniekiem augt un attīstīties.

Mūsu uzņēmumā darbinieku apmācības ir nepārtraukts process. Visi mācās un, protams, arī es. Nesen es apmeklēju mūsu līderības akadēmiju Ženēvā, kur nedēļu kopā ar citiem vadītājiem mācījāmies par jaunām pieejām tam, kā vadīt mūsdienīgu uzņēmumu, un strādājām praktiskajās darbnīcās. Tas bija ļoti vērtīgi, jo kopš tā laika, kad es sāku savu vadītāja karjeru, ir ļoti daudz kas mainījies. Tādēļ ir jāizmanto šādas iespējas turpināt izglītoties. Arī vadītājiem ir būtiski sekot līdzi jaunākajām tendencēm un tam, kas notiek pasaulē.

3.      Kādu pievienoto vērtību uzņēmumam sniedz sadarbība ar ārējiem apmācību pakalpojumu sniedzējiem?

Daudziem uzņēmumiem, protams, ir ļoti daudz apmācību, kuras tiek nodrošinātas ar iekšējiem resursiem. Bet diemžēl ne vienmēr ir iespēja iekšēji nodrošināt nepieciešamo ekspertīzes līmeni. Ārējās apmācības ir laba iespēja iegūt pieeju sertificētiem ekspertiem, jaunām metodēm un plašākai pieredzei. Tas ir svarīgi tādās jomās kā komunikācija, līderība un citas caurviju prasmes, kā arī specifiskas profesionālās zināšanas.

4.      Kādu ieguvumu uzņēmumiem sniedz ESF+ līdzfinansētās darbinieku apmācības, īpaši strauju tehnoloģiju un darba tirgus pārmaiņu laikā?

Nu, tā, protams, ir iespēja uzņēmumiem paplašināt darbinieku apmācību iespējas un izmantot arī tādas ārējās apmācības, kurām citkārt varbūt nebūtu pietiekamu resursu. Tas dod iespēju darbiniekiem apgūt jaunas zināšanas un prasmes, kas savukārt palīdz uzņēmumam saglabāt konkurētspēju.

Jāsaprot, ka mūsdienās apmācības nevar būt vienreizēja aktivitāte. Tām ir jābūt nepārtrauktam procesam, jo gan tehnoloģijas, gan darba tirgus mainās ļoti strauji. Uzņēmumam ir jāspēj šīm pārmaiņām pielāgoties, un tam ir nepieciešami darbinieki, kuri ir gatavi nepārtraukti mācīties un attīstīties.

Manuprāt, tas vairs nav nekāds noslēpums, ka jāmācās un jāpilnveidojas ir visu dzīvi. Nav nozīmes, vai esi jauns darbinieks ar mazu pieredzi vai pieredzējis speciālists, eksperts vai menedžeris – vienmēr ir lietas, kuras tu vari iemācīties. Pasaule apkārt mainās, un mums jāmāk iet vienā solī ar to, kas notiek pasaulē – ar jaunākajām tendencēm un tehnoloģijām. Un jāsaprot, ka bez nepārtrauktas mācīšanās un attīstības nevar būt arī uzņēmuma izaugsmes.

KIC "Biznesa klase"

Biznesa klase ir atzītākā biznesa mācību programma Latvijā jeb biznesa esence un svarīgākais, kas jāzina vadītājam par uzņēmuma, darbinieku un sevis vadīšanu. Mācības, ko augstu novērtējuši vairāk kā 1500 vadītāji. Tiek dēvēta par mūsdienīgu un praktisku alternatīvu augstskolu biznesa pamatu programmām.

Kursa nozīmīgākās tēmas:
LĪDERĪBA | 3 MODUĻI

Kā būt empātiskam, iedvesmojošam līderim, izmantojot strādājošus vadītprasmju rīkus?

1. modulis: Vadītāja loma un vadīšanas tehnoloģijas
2. modulis: Personības resursi un to izmantošana vadītāja darbā
3. modulis: Vadītājs kā pārmaiņu līderis

OPERATĪVĀ VADĪŠANA UN PROCESU UZLABOŠANA | 3 MODUĻI

Kā izprast biznesa konceptus un sistēmas, izmantot stratēģijas plānošanas un procesu uzlabošanas metodes?

1. modulis: Organizācija kā sistēma
2. modulis: Uzņēmuma darbības analīze un stratēģija
3. modulis: Procesi kā uzņēmuma vadības instruments

FINANSĒS BALSTĪTA LĒMUMU PIEŅEMŠANA | 1 MODULIS

Kas par finansēm jāzina arī uzņēmuma un struktūrvienības vadītājam? Kas ir peļņas komponentes un finanšu rādītāji, bez kuriem neiztikt?

1. modulis: Finanšu pratība vadītājiem

KOMANDAS VEIKSTSPĒJA | 3 MODUĻI

Kā atlasīt, noturēt, atīstīt un motivēt augstas performances komandu? Kā sekmēt rezultātu un labbūtību?

1. modulis: Darba izpildes vadīšana un darbinieku attīstīšana
2. modulis: Talantu atlase un attīstīšana
3. modulis: Komandas veidošana un vadīšana

EFEKTĪVA KOMUNIKĀCIJA UN PĀRLIECINĀŠANA | 2 moduļi

Kā komunicē vadītājs? Kā uzstāties publiski, sarunāties, sniegt atgriezenisko saiti, pārliecināt un neļaut ar sevi manipulēt?

1. modulis: Sarunu vešanas stratēģija un taktikas
2. modulis: Efektīva un pārliecinoša publiskā komunikācija

Mācību programmas norise: Mācības norisinās 2-4 pilnas darbadienas mēnesī vairāku mēnešu garumā

PASNIEDZĒJI:

Eiropas Savienībā arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta prasmju attīstībai, darbaspēka mobilitātei un iespējām uzņēmumiem piesaistīt nepieciešamos talantus. Eiropas Komisijas prezidente Ursula von der Leyen 2026. gada 15. septembrī, prezentējot jauno godīgas darbaspēka mobilitātes paketi, uzsvēra vienotā Eiropas tirgus nozīmi gan darba ņēmējiem, gan uzņēmumiem:

“Vienotajam tirgum ir jākļūst arī par īstu prasmju tirgu ar vairāk iespējām darba ņēmējiem un uzņēmumiem. […] Prasmes, kvalifikāciju atzīšana un aizsardzība varēs brīvi pārvietoties pāri robežām.”

— Ursula von der Leyen, Eiropas Komisijas prezidente, 2026. gada 15. septembris.

Avots: luxembourg.representation.ec.europa.eu

Kvalitatīva apmācību pieprasījuma sagatavošana

Jaunumi no Starptautisko biznesa pakalpojumu centru un saistīto nozaru nodarbināto prasmju pilnveides un produktivitātes apmācību projekta, Augusts 2026

“MI biznesa procesos: tehnoloģiju attīstībai seko arvien skaidrāks regulējums”

Dalīto pakalpojumu centros, biznesa procesu un IT ārpakalpojumu uzņēmumos tehnoloģiju izmantošana, automatizācija un datos balstīti risinājumi jau ilgstoši ir daļa no ikdienas darba un uzņēmumu konkurētspējas. Taču, MI arvien plašāk kļūstot par biznesa procesu sastāvdaļu arī citās nozarēs, mainās vide, kurā šīs tehnoloģijas tiek izmantotas. Eiropas Savienībā pakāpeniski tiek ieviesti arvien konkrētāki noteikumi MI pārredzamībai, drošībai un pārvaldībai, iezīmējot kopējo virzienu, ar kuru turpmāk būs jārēķinās arvien plašākam uzņēmumu lokam.

Viens no šā virziena jaunākajiem pieturas punktiem ir 2026. gada 2. augusts, kad sākās nākamais ES Mākslīgā intelekta akta jeb AI Act piemērošanas posms. No šī datuma piemēro regulas 50. pantā paredzētās pārredzamības prasības noteiktām MI sistēmām. Savukārt 20. jūlijā Eiropas Komisija publicēja vadlīnijas, kuru mērķis ir palīdzēt MI sistēmu nodrošinātājiem, izmantotājiem un kompetentajām institūcijām šīs prasības piemērot konsekventi un samērīgi.

Jaunās prasības neattiecas uz jebkuru MI izmantošanas gadījumu, bet paredz konkrētus pienākumus noteiktās situācijās. Piemēram, MI sistēmu nodrošinātājiem jānodrošina, lai cilvēks tiktu informēts, ja tas tieši mijiedarbojas ar MI sistēmu, ja vien tas jau nav acīmredzams. Tāpat MI ģenerētam vai manipulētam saturam noteiktos gadījumos jābūt tehniski identificējamam. Savukārt MI sistēmu izmantotājiem ir pienākumi informēt cilvēkus par emociju atpazīšanas un biometriskās kategorizācijas sistēmu izmantošanu, kā arī atklāt noteiktus dziļviltojumus un MI radītu vai manipulētu saturu. Regulējums paredz arī izņēmumus atkarībā no konkrētās situācijas.

Vienlaikus būtiski, ka AI Act veidots pēc riskos balstītas pieejas. Eiropas Komisija norāda, ka lielākā daļa ES izmantoto MI sistēmu ietilpst minimāla riska vai bezriska kategorijā, kurai AI Act neievieš papildu prasības. Tādējādi uzņēmumiem nozīmīga kļūst ne tikai izpratne par pašām tehnoloģijām, bet arī spēja izvērtēt, kādam mērķim konkrētais MI risinājums tiek izmantots, kādi riski ar to saistīti un kādi pienākumi no tā izriet.

Ar 2. augustu ir sācies arī jauns posms regulējuma īstenošanā un uzraudzībā. Eiropas Komisijas MI birojs un dalībvalstu institūcijas ir atbildīgas par AI Act ieviešanu, uzraudzību un izpildi atbilstoši savai kompetencei. Tas vēl skaidrāk parāda kopējo tendenci: MI no strauji augošas tehnoloģiju jomas pakāpeniski kļūst par pilnvērtīgu biznesa infrastruktūras daļu, kurai līdzās tehnoloģiskajām iespējām tiek veidoti arī konkrēti pārvaldības principi.

Starptautisko biznesa pakalpojumu uzņēmumiem daudzi no šiem jautājumiem paši par sevi nav jauni. Darbs ar starptautiskiem klientiem, liela apjoma datiem, standartizētiem procesiem un biznesam kritiskām IT sistēmām jau ilgstoši prasa augstu procesu pārvaldības, datu aizsardzības un drošības līmeni. Tāpēc jaunās prasības drīzāk ir skatāmas plašākā kontekstā – tās parāda, kā principi, kas tehnoloģiski nobriedušā biznesa vidē jau ir būtiski, arvien vairāk tiek formalizēti un kļūst aktuāli dažādu nozaru uzņēmumiem.

Par to, ka diskusija ap MI pakāpeniski virzās no pašas tehnoloģijas pie tās radītās vērtības, tika runāts arī 22. augustā Rīgā notikušajā konferencē AI Connect 2026. Pasākums bija strukturēts trīs virzienos – “Veido”, “Lieto” un “Izpēti”. Profesionāļiem paredzētajā daļā tika aplūkots viss MI risinājumu izstrādes cikls – no datu sagatavošanas un modeļu izveides līdz integrācijai, testēšanai un ieviešanai uzņēmumu vidē. Savukārt atsevišķa konferences daļa bija veltīta praktiskai MI izmantošanai darba vidē un reāliem pieredzes piemēriem.

Latvijas Mākslīgā intelekta centra direktore Guna Puce konferencē uzsvēra, ka tehnoloģiju attīstības rezultātu nevajadzētu mērīt tikai pēc ieviesto rīku skaita:

“Patiesā vērtība nebūs tajā, cik daudz mēs šīs tehnoloģijas ieviesīsim, vai mums būs, nezinu, visvairāk rīku vai visvairāk pielietojumu. Bet [to jutīsim] tad, kad tas radījis vērtību sabiedrībai – ārstam vairāk laika ar pacientu, skolotājam vairāk laika klasē ar bērniem, mazāks administratīvs slogs, labāki, vienkāršāki publiskā sektora pakalpojumi,  uzņēmumiem – iespējas ātrāk būvēt jaunus pakalpojumus. Tad, kad šī patiesā vērtība būs, mēs varēsim pateikt, ka esam izpildījuši tos mājasdarbus un ejam uz priekšu.”

Pēc viņas teiktā, vērtība būs redzama praktiskajā rezultātā – tostarp mazākā administratīvajā slogā, labākos un vienkāršākos publiskajos pakalpojumos un uzņēmumu iespējās ātrāk veidot jaunus pakalpojumus.

Starptautisko biznesa pakalpojumu nozares kontekstā īpaši aktuāla ir tieši pirmā no šīm atziņām – MI briedumu arvien mazāk raksturo izmantoto rīku skaits, bet arvien vairāk to radītā biznesa vērtība un integrācijas kvalitāte. Nozarē, kur automatizācija un tehnoloģiju integrācija procesos jau ir ikdiena, uzmanības centrā līdz ar to nonāk nākamais līmenis: kā MI izmantot arvien sarežģītākos procesos, vienlaikus saglabājot kvalitāti, drošību, kontroli un skaidru atbildības sadalījumu.

Līdzās pārredzamībai būtisks jautājums ir arī drošība. CERT.LV jūlijā publicētajos ieteikumos par ģeneratīvā MI drošu izmantošanu īpaši aicina izvērtēt, kāda informācija tiek ievadīta MI rīkos, kā arī nepārņemt ģenerētos rezultātus bez pārbaudes. CERT.LV norāda, ka MI var sniegt pārliecinoši formulētas, taču kļūdainas atbildes, tādēļ svarīga informācija jāpārbauda uzticamos avotos. Tāpat organizācijās jāņem vērā iekšējās prasības un noteikumi par MI rīku izmantošanu.

Šie jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi, MI arvien dziļāk integrējoties biznesa procesos. Līdzās tehnoloģijas spējām arvien būtiskāka ir datu pārvaldība, piekļuves kontrole, cilvēka iesaiste un atbildība, rezultātu pārbaude un skaidra izpratne par to, kādi MI risinājumi organizācijā tiek izmantoti un kādiem mērķiem. Šādā skatījumā drošība un pārvaldība nav šķērslis inovācijām – tās ir priekšnoteikums tam, lai tehnoloģijas varētu izmantot arvien plašāk un sarežģītākos procesos.

2026.gada vasaras aktualitātes tādējādi iezīmē ne tik daudz jaunu MI izmantošanas sākumu, cik nākamo posmu jau notiekošā tehnoloģiju attīstībā. Eiropas Komisijas vadlīnijas, AI Act prasību pakāpeniskā piemērošana un AI Connect 2026 aktualizētā diskusija par tehnoloģiju radīto vērtību rāda kopēju virzienu – līdzās MI iespējām arvien lielāka nozīme būs spējai tās izmantot pārredzami, droši un pārvaldīti.

Starptautisko biznesa pakalpojumu uzņēmumiem daudzi no šiem principi jau ir pazīstama ikdienas daļa – tehnoloģiju integrācija, procesu standartizācija, darbs ar datiem un starptautisku prasību ievērošana ir cieši saistīta ar nozares darbības modeli. Taču MI izmantošanai kļūstot arvien plašākai visā ekonomikā, jautājumi, ar kuriem tehnoloģiski attīstīti uzņēmumi strādā jau šobrīd, pakāpeniski kļūs aktuāli daudz plašākam uzņēmumu lokam. Tādēļ jaunās ES prasības var skatīt ne tikai kā regulējuma izmaiņas, bet arī kā skaidru signālu par virzienu, kurā attīstās nobriedusi MI izmantošana biznesā – no tehnoloģijas pie tās vērtības, drošības, atbildības un pārvaldības.

Avoti:

• digital-strategy.ec.europa.eu
• lsm.lv
• cert.lv

“FranklinCovey Latvia: produktivitāti nevar tikai prasīt – tā ir jāpalīdz attīstīt”

1.      Ko patiesībā nozīmē būt produktīvam?

Būt produktīvam nenozīmē vienkārši izdarīt vairāk lietu. Tas nozīmē izdarīt tās svarīgākās lietas, kas katram no mums konkrētajā brīdī ir būtiskas. Produktivitāte nav par to, lai mēs būtu pastāvīgi aizņemti, bet gan par spēju apzināties, kuras ir svarīgākās lietas, atrast tām laiku un tās arī izdarīt.
Pirmām kārtām tā pilnīgi noteikti ir spēja pieņemt lēmumus. Tā ir viena no lietām, ar kuru mūsdienās lielā informācijas apjoma dēļ cilvēkiem ir arvien lielāki izaicinājumi. Mums apkārt ir ļoti daudz informācijas, uzdevumu un dažādu iespēju, tāpēc ir svarīgi spēt izvērtēt, kam pievērst uzmanību un par ko konkrētajā brīdī pieņemt lēmumu.

Prasīt no cilvēkiem produktivitāti, neko viņiem nedodot pretī, būtībā ir tas pats, kas gribēt ražu, neko neiesējot. Ja uzņēmums vēlas, lai cilvēki strādātu produktīvāk, ir jārada arī priekšnoteikumi, lai viņi to varētu darīt.

No sava piemēra varu teikt, ka vēl pirms pieciem vai desmit gadiem es pilnīgi noteikti vairāk fokusējos uz to, cik daudz stundu strādāju. Savukārt tagad mana paradigma ir mainījusies – es daudz vairāk fokusējos uz to, ko esmu izdarījis, tātad uz sasniegto rezultātu. Manuprāt, tā arī ir būtiska atšķirība starp aizņemtību un produktivitāti – nevis tas, cik daudz laika esi veltījis darbam, bet gan tas, ko šajā laikā esi paveicis.

2.      Kādas prasmes visvairāk ietekmē darbinieku produktivitāti?

Otra lieta, ko es gribētu izcelt, lai gan tā noteikti nav vienīgā, ir enerģijas līmenis. Kopumā tas ir mūsu mentālais un fiziskais enerģijas līmenis – cik daudz enerģijas mums konkrētajā brīdī ir pieejams.

Tas jau sāk veidot kopējo ainu, jo, ja mums nav pietiekama enerģijas līmeņa, kļūst arvien grūtāk saprast, uz ko fokusēties, par ko pieņemt lēmumu un vai konkrētais jautājums vispār ir pietiekami svarīgs, lai tam veltītu savu uzmanību. Līdz ar to produktivitāti ietekmē ne tikai konkrētas darba prasmes, bet arī cilvēka spēja pārvaldīt savu uzmanību, pieņemt lēmumus un uzturēt darbam nepieciešamo mentālo un fizisko enerģiju.

3.      Kā produktivitāti darbiniekiem var attīstīt, nevis tikai prasīt?

Viens vienkāršs un praktisks piemērs ir mācības – cilvēkiem var dot konkrētus rīkus un prasmes, ko viņi pēc tam var izmantot savā ikdienas darbā. Piemēram, var mācīt, kā efektīvāk plānot savu nedēļu, noteikt prioritātes un organizēt veicamos uzdevumus.

Tam var pievienot arī uzņēmumā pieejamās tehnoloģijas – piemēram, projektu vadības vai uzdevumu pārvaldības rīkus. Taču nepietiek tikai ar to, ka uzņēmumā šādi rīki ir pieejami. Cilvēkiem ir jāpalīdz saprast, kā tos praktiski izmantot savā ikdienas darbā, lai tie patiešām palīdzētu organizēt darbu un sasniegt rezultātu. Tādā veidā produktivitāte nav tikai prasība no vadības puses, bet kļūst par prasmi, kuru darbinieks var apzināti attīstīt.

4.      Kāpēc produktivitātes apmācības ir ieguldījums uzņēmuma izaugsmē?

Apmācības darbiniekiem ir viena no lieliskajām iespējām uz brīdi izkāpt no sava ikdienas riteņa, kurā cilvēki nereti dzīvo un strādā autopilotā. Ikdienā visu laiku parādās steidzami jautājumi, uzdevumi un pienākumi, tāpēc bieži vien nemaz neatliek laika paskatīties uz savu darbu no malas un izvērtēt, cik efektīvi mēs patiesībā strādājam.

Apmācības dod iespēju apstāties un, bieži vien ar speciālista palīdzību, paskatīties uz lietām no cita skatpunkta. Piemēram, saprast, kurām darbībām es veltu laiku neefektīvi, ko savā ikdienā varētu darīt citādi vai kuras lietas pašlaik vispār nedaru, lai gan tās man varētu palīdzēt strādāt produktīvāk.

Tā ir arī iespēja drošā vidē izmēģināt jaunus darba principus, metodes vai rīkus un saprast, kas konkrētajam cilvēkam patiešām strādā. Pēc tam svarīgākais ir saprast, ko no apgūtā iespējams pārnest uz ikdienas darbu un sākt praktiski ieviest. Tieši šajā brīdī apmācības no teorētiskas zināšanu iegūšanas kļūst par ieguldījumu gan paša darbinieka profesionālajā attīstībā, gan uzņēmuma darba procesos un izaugsmē.

Matīss Haritonovs, FranklinCovey, Treneris

Darbnīca sniedz izpratni par psiholoģiskajiem procesiem, kas ietekmē cilvēku reakcijas uz pārmaiņām darba vidē. Dalībnieki apgūst, kā atpazīt tipiskās emocionālās un uzvedības reakcijas pārmaiņu laikā un kā vadīt pārmaiņas tā, lai mazinātu pretestību, saglabātu iesaisti un veicinātu pielāgošanos.

Kursa nozīmīgākās tēmas:

• Pārmaiņu ietekme uz cilvēku uzvedību un emocionālo stāvokli
• Tipiskās reakcijas uz pārmaiņām darba vidē
• Pretestības pārmaiņām psiholoģiskie cēloņi
• Nenoteiktība, drošības sajūta un uzticēšanās pārmaiņu laikā
• Vadītāja loma pārmaiņu procesā
• Komunikācijas nozīme pārmaiņu vadībā
• Darbinieku iesaistes un pielāgošanās veicināšana
• Praktiski paņēmieni pārmaiņu vadībai ikdienas darbā

Ilgums: 3 astronomiskās stundas
Dalībnieku skaits: 50

2026.gada 16. jūlijā Eiropas Komisija paziņoja par būtiskām izmaiņām tās Blue Book prakses programmā, pirmo reizi atverot to arī profesionālās izglītības un apmācības (VET) absolventiem. Šis solis uzsver Eiropas Savienības virzību uz vienlīdzīgu dažādu izglītības ceļu novērtēšanu un praktisko profesionālo kompetenču stiprināšanu.

Eiropas Komisijas komisārs Pjotrs Serafins (Piotr Serafin) uzsvēra:

“Ar šodienas lēmumu mēs modernizējam Komisijas prakses programmu, padarot to atvērtāku, iekļaujošāku un atbalstošāku.”

Viņš norādīja, ka pirmo reizi šīs iespējas būs pieejamas arī cilvēkiem, kuri ieguvuši profesionālo izglītību un apmācību. Tas atspoguļo Eiropas Komisijas apņemšanos novērtēt dažādus izglītības ceļus un talantus, neaprobežojoties tikai ar tradicionālo akadēmisko izglītību.

Šī pieeja parāda, ka Eiropas līmenī profesionālā izglītība un praktiskās kompetences arvien vairāk tiek uztvertas kā būtiska cilvēkkapitāla attīstības sastāvdaļa. Darba pieredzes, profesionālās izglītības un mācību iespēju paplašināšana palīdz cilvēkiem attīstīt darba tirgū nepieciešamās prasmes un vienlaikus veicina kvalificētāka un konkurētspējīgāka Eiropas darbaspēka veidošanos.

Avots: employment-social-affairs.ec.europa.eu

Kā izvēlēties piemērotu apmācību pakalpojuma sniedzēju?

Projekta mērķis ir sniegt atbalstu darba devēju darbinieku kvalifikācijas ieguvei, pārkvalificēšanai vai prasmju ieguvei vai pilnveidošanai, lai sekmētu darba spēka produktivitātes paaugstināšanu. Projekta mērķa sasniegšanai tiks nodrošinātas atbalstāmās darbības projekta pieteikumā norādītājam komersantu skaitam.

Projekta rezultāts ir atbalstāmo darbību ietvaros īstenotās aktivitātes un rādītāji, kas nepieciešami projekta mērķa sasniegšanai.

Kopējās attiecināmās izmaksas: 1 920 000.00 EUR, t.sk. ESF+ finansējums 797 300.00 EUR, Valsts budžeta finansējums 140 700.00 EUR.
Projektu plānots uzsākt līdz ar projekta pieteikuma iesniegšanu CFLA un īstenot līdz 2029. gada 31. decembrim.

Mērķa sasniegšanai plānotie risinājumi ir atbalsta sniegšana nozaru darba devējiem darbaspēka produktivitātes veicināšanai, realizējot mācību aktivitātes nodarbinātām personām.

Projekts balstīts uz Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas mērķiem:

• Veicināt mūžizglītību
• Nodrošināt elastīgas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas
• Atbalstīt jaunu prasmju apguves nepieciešamību
• Sekmēt profesionālo mobilitāti

Projekts tiek īstenots ar Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) finansiālo atbalstu.

Projekta nr. 4.2.4.1/1/24/A/007

Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vairāk kā 36 komersantus un 92 nodarbinātās personas.

Publikācijā paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.

Lūdzam pieteikties vai sazināties par citiem jautājumiem, sūtot informācijas pieprasījumu e-pastu: [email protected]

Projekta ietvaros tiek nodrošinātas darbības projekta darbību īstenošanas vietas piekļūstamības nodrošināšanai cilvēkiem ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem, vecākiem ar maziem bērniem un senioriem, t.sk.:

• Nodarbinātām personām ar darba devēju (projekta gala labuma guvēju) starpniecību tiek nodrošināta piekļuve informācijai par apmācību norises vietu, tās piekļūstamību un aprīkojumu, t.sk. tiek nodrošināta pieslēgšanās mācību norisei attālināti.
• Nodarbinātām personām ar darba devēju (projekta gala labuma guvēju) starpniecību tiek nodrošināta piekļuve informācijai par kvalifikācijas celšanas pasākumiem un iespējām uzņēmumos, t.sk. informācija pēc pieprasījuma tiek sniegta no Biedrības (projekta īstenotāja) puses, saziņai izmantojot norādīto projekta kontaktinformāciju.
• Darba devēju (projekta gala labuma guvēji), piesakoties dalībai projektā tiek aicināti informēt par atbalsta darbību nepieciešamību piekļūstamības nodrošināšanai cilvēkiem ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem, vecākiem ar maziem bērniem un senioriem.

Kontaktinformācija: [email protected]

Jaunumi no Starptautisko biznesa pakalpojumu centru un saistīto nozaru nodarbināto prasmju pilnveides un produktivitātes apmācību projekta, JŪLIJS 2026

“Latvijas Starptautisko biznesa pakalpojumu nozare iegulda cilvēkos: prasmes, tehnoloģijas un nepārtraukta attīstība kā konkurētspējas pamats”

Starptautisko biznesa pakalpojumu (angļu val. Global Business Services - GBS) nozare Latvijā turpina attīstīties kā viena no zināšanu ietilpīgākajām nozarēm valstī. Jaunākie nozares dati apliecina, ka uzņēmumu konkurētspēju arvien vairāk nosaka ne tikai tehnoloģijas un procesu efektivitāte, bet arī sistemātiskas investīcijas cilvēku prasmēs. Uzņēmumi mērķtiecīgi attīsta gan profesionālās un digitālās kompetences, gan vadības un sadarbības prasmes, vienlaikus veidojot vidi, kur nepārtraukta mācīšanās kļuvusi par ikdienas sastāvdaļu.

Lai gan GBS organizācijas Latvijā arvien aktīvi un dinamiski ievieš automatizāciju un mākslīgo intelektu, cilvēku kompetences joprojām ir viens no svarīgākajiem attīstības virzītājspēkiem. To spilgti apliecina fakts, ka 95 % uzņēmumu nodrošina darbiniekiem soft skills jeb sociālo un personīgo prasmju apmācības, padarot tās par visbiežāk īstenoto profesionālās pilnveides veidu. Komunikācija, sadarbība, kritiskā domāšana un emocionālā inteliģence ir prasmes, kas kļūst arvien nozīmīgākas starptautiskā darba vidē, kur ikdienā jāstrādā ar kolēģiem, klientiem un partneriem dažādās valstīs un kultūrās.

Tikpat būtiska prioritāte ir vadītāju attīstība. Vadības koučings arī 2025. gadā saglabājas starp nozīmīgākajiem apmācību virzieniem, savukārt projektu vadības apmācības nodrošina jau 86 % uzņēmumu, kas ir būtisks pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tas atspoguļo nozares attīstību – Latvijā strādājošie biznesa pakalpojumu centri arvien biežāk uzņemas ne tikai procesu izpildi, bet arī globālu projektu koordinēšanu, biznesa transformācijas iniciatīvu īstenošanu un sarežģītāku procesu pārvaldību.

Nozares pieeja darbinieku attīstībai ir daudzveidīga un ilgtermiņā orientēta. 95 % uzņēmumu izmanto iekšējās apmācības, balstoties uz organizācijā uzkrātajām zināšanām un pieredzi, savukārt 86 % sadarbojas ar ārējiem apmācību partneriem, lai nodrošinātu specializētas kompetences un starptautiski atzītu mācību saturu. Vienlaikus 81 % uzņēmumu izmanto digitālās mācību platformas, apliecinot, ka nepārtraukta mācīšanās kļuvusi par neatņemamu darba vides sastāvdaļu.

Eiropas GBS nozarē arvien biežāk uzsver, ka nākotnes konkurētspēju noteiks nevis zemākās izmaksas, bet gan cilvēku prasmes, tehnoloģiju izmantošana un organizāciju spēja nepārtraukti attīstīties. Latvijas GBS uzņēmumu dati apliecina, ka šī pieeja jau ir kļuvusi par ikdienu – uzņēmumi mērķtiecīgi iegulda profesionālo, digitālo un vadības kompetenču attīstībā, vienlaikus veidojot vidi, kur nepārtraukta mācīšanās ir daļa no organizācijas kultūras. Tas stiprina Latvijas pozīcijas kā valstij, kur tiek attīstīti arvien sarežģītāki, zināšanu ietilpīgāki un augstākas pievienotās vērtības starptautiskie biznesa pakalpojumi.

Nozares attīstība cieši saistīta arī ar digitālo transformāciju. Vairāk nekā 60 % Latvijas GBS uzņēmumu jau šobrīd darbojas vidēji vai augsti automatizētā vidē, un tuvāko piecu gadu laikā vairāk nekā puse prognozē sasniegt augstu procesu automatizācijas līmeni. Vienlaikus automatizācija netiek uztverta kā cilvēku aizstāšana, bet gan kā iespēja darbiniekiem vairāk pievērsties analītiskam, konsultatīvam un augstas pievienotās vērtības darbam.

Līdzīgu pieeju uzņēmumi demonstrē arī mākslīgā intelekta ieviešanā. 95 % respondentu AI uzskata par iespēju vai pat būtisku iespēju sava uzņēmuma attīstībai, un arvien vairāk organizāciju iegulda darbinieku sagatavošanā darbam ar jaunajām tehnoloģijām. Daļā uzņēmumu AI apmācības jau izgājuši gandrīz visi darbinieki, savukārt citi šo procesu īsteno pakāpeniski. Raksturīgi, ka uzņēmumi AI ieviešanu saista ne tik daudz ar tehnoloģijām, cik ar cilvēkiem – 60 % respondentu norāda, ka veiksmīgai AI attīstībai izšķirošas ir darbinieku prasmes un kompetences, bet 65 % uzsver pārmaiņu vadības un organizācijas gatavības nozīmi. Tas apliecina, ka ilgtspējīga digitālā transformācija nav iespējama bez mērķtiecīgām investīcijām cilvēkos.

Arī uzņēmumu nākotnes plāni apliecina, ka mākslīgā intelekta ieviešana Latvijā nav īstermiņa eksperiments, bet gan pārdomāta un sistemātiska attīstības stratēģija. 81 % GBS uzņēmumu tuvāko 12 mēnešu laikā plāno paplašināt AI izmantošanu iekšējos procesos, turpinot uzlabot darba efektivitāti, procesu kvalitāti un mērogojamību. Vienlaikus 67 % organizāciju plāno ieviest vai paplašināt AI aģentu izmantošanu, kas liecina par arvien nobriedušāku pieeju mākslīgā intelekta integrēšanai ikdienas darbā. Vairāk nekā puse uzņēmumu (52 %) paredz paplašināt AI izmantošanu arī klientu apkalpošanas un citos ārējos procesos, savukārt 62 % turpinās pētīt un testēt jaunas AI iespējas. Tas apliecina, ka Latvijas GBS uzņēmumi AI ievieš pakāpeniski un atbildīgi, meklējot risinājumus, kas rada ilgtermiņa pievienoto vērtību gan uzņēmumam, gan klientiem.

Kopumā Latvijas GBS nozare demonstrē nobriedušu un uz nākotni vērstu pieeju cilvēkkapitāla attīstībai. Uzņēmumi vienlaikus stiprina profesionālās, digitālās un sociālās prasmes, attīsta vadītāju kompetences, sadarbojas ar izglītības iestādēm un veido nepārtrauktas mācīšanās kultūru. Šāda pieeja ļauj ne tikai veiksmīgi ieviest jaunās tehnoloģijas un automatizāciju, bet arī nostiprina Latvijas pozīcijas kā vietai, kur starptautiskie biznesa pakalpojumu centri rada arvien augstākas pievienotās vērtības pakalpojumus un investē savu cilvēku ilgtermiņa izaugsmē.

Avoti:

• ABSL Latvia. Global Business Services Industry in Latvia Survey 2026. Aptauja veikta 2026. gada sākumā, apkopojot 23 Latvijā strādājošo GBS organizāciju datus par 2025. gadu un attīstības prognozes 2026. gadam.
• oecd.org   

Kursa nosaukums: Pārmaiņu vadība

Darbnīca sniedz izpratni par psiholoģiskajiem procesiem, kas ietekmē cilvēku reakcijas uz pārmaiņām darba vidē. Dalībnieki apgūst, kā atpazīt tipiskās emocionālās un uzvedības reakcijas pārmaiņu laikā un kā vadīt pārmaiņas tā, lai mazinātu pretestību, saglabātu iesaisti un veicinātu pielāgošanos.

Kursa nozīmīgākās tēmas:

• Pārmaiņu ietekme uz cilvēku uzvedību un emocionālo stāvokli
• Tipiskās reakcijas uz pārmaiņām darba vidē
• Pretestības pārmaiņām psiholoģiskie cēloņi
• Nenoteiktība, drošības sajūta un uzticēšanās pārmaiņu laikā
• Vadītāja loma pārmaiņu procesā
• Komunikācijas nozīme pārmaiņu vadībā
• Darbinieku iesaistes un pielāgošanās veicināšana
• Praktiski paņēmieni pārmaiņu vadībai ikdienas darbā

Ilgums: 3 astronomiskās stundas
Dalībnieku skaits: 50

“Darbinieku attīstība nav īstermiņa projekts – tā ir "Circle K Business Centre" ikdiena un vērtība”

1.      Ar ko nodarbojas  SIA Circle K Business Centre?

Mēs esam “Circle K Business Centre”, un atrodamies Rīgā. Šobrīd mūsu komandā strādā jau aptuveni 900 darbinieku, kas ir ievērojams skaits.

Mēs nodrošinām dažādus biznesa atbalsta pakalpojumus Circle K Eiropas biznesa vienībai – finanšu pakalpojumus, personāla vadības pakalpojumus, kā arī klientu servisa pakalpojumus. Mūsu uzdevums ir atbalstīt uzņēmuma darbību dažādās Eiropas valstīs, nodrošinot augstu pakalpojumu kvalitāti un efektivitāti.

2.      Kādos gadījumos izvēlēties ārējo apmācību pakalpojumu sniedzēju?

To, ko darām ikdienā, mēs darām jau daudzus gadus. Klientu servisa jomā strādājam jau 13 gadus, un šajā laikā esam uzkrājuši ļoti lielu pieredzi. Tieši tāpēc mums ir savi iekšējie treneri – cilvēki, kuri ir aizrautīgi par mācīšanu, zināšanu nodošanu un citu attīstīšanu. Viņi ļoti veiksmīgi apmāca mūsu kolēģus, un ikdienas procesu apguvi spējam nodrošināt paši ļoti augstā kvalitātē.

Savukārt ārējos apmācību partnerus visbiežāk piesaistām tad, kad nepieciešams attīstīt prasmes, kurās mums ir noderīgs skats no malas vai specializēta ekspertīze. Visbiežāk tas attiecas uz vadības līmeņa speciālistiem.

Varu minēt konkrētu piemēru. Mēs identificējām, ka komandās pārāk daudz laika tiek pavadīts sapulcēs. Tas mums nešķita efektīvi, tāpēc pieaicinājām ārējo partneri, kurš vadīja divu dienu apmācības par efektīvu sapulču organizēšanu un vadīšanu.

Kolēģi šīs mācības ļoti augstu novērtēja, jo iegūtās prasmes bija iespējams izmantot uzreiz ikdienas darbā. Turklāt apmācībām bija vēl viens būtisks ieguvums – tās kļuva arī par lielisku komandas saliedēšanas iespēju. Mums reti izdodas visiem satikties vienā telpā un divas dienas pavadīt kopā, mācoties, diskutējot un vienkārši esot kopā. Tas rada prieku!

3.      Kā uzņēmums nostiprina darbinieku vēlmi mācīties, pilnveidoties?

Gan personīgi, gan arī uzņēmuma līmenī mēs ļoti ticam domai, ka vide veido cilvēku. Tieši tāpēc mēs apzināti veidojam vidi, kurā mācīšanās ir dabiska ikdienas sastāvdaļa.

Viens no veidiem, kā to īstenojam, ir īpaša loma mūsu klientu servisa komandā – mums ir cilvēks, kura viens no galvenajiem uzdevumiem ir rūpēties par darbinieku attīstību. Viņš regulāri apzina, kādas zināšanas un prasmes komandai ir nepieciešamas, ko vēl vajadzētu apgūt, kādas ir aktuālās procesu, produktu un projektu izmaiņas, kā arī identificē plašākas attīstības vajadzības.

Patiesībā klientu servisā nemācīties nemaz nav iespējams. Mēs strādājam vidē, kur viss mainās ļoti strauji. Pat tad, ja šķiet, ka zini visu, katru dienu rodas jaunas situācijas, negaidīti klientu jautājumi un scenāriji, ar kuriem iepriekš neesi saskāries.

Tāpēc ļoti svarīga ir vide, kurā darbinieks vienmēr zina, pie kā vērsties pēc palīdzības. Mēs rūpējamies, lai vadītāji būtu pieejami, spētu ātri atbalstīt, paskaidrot un palīdzēt atrast risinājumu. Esam izveidojuši arī dažādas iekšējās saziņas grupas, kur informāciju iespējams noskaidrot ļoti operatīvi. Līdz ar to mācīšanās pie mums notiek nepārtraukti un ļoti organiski – tā ir daļa no ikdienas darba.

Protams, pēdējā laikā īpaši aktuālas kļuvušas arī tēmas, kas saistītas ar mākslīgo intelektu. Daudziem tas joprojām ir salīdzinoši jauns darba instruments, tāpēc redzam divus būtiskus apmācību virzienus.

Pirmais ir atbildīga mākslīgā intelekta izmantošana. Klientu servisā mēs ikdienā strādājam ar klientu datiem un sensitīvu informāciju, tāpēc ir ļoti svarīgi saprast, kā šos rīkus izmantot droši un atbildīgi.

Otrais virziens ir efektīva mākslīgā intelekta izmantošana ikdienas darbā – kā ar tā palīdzību ātrāk sagatavot informāciju, uzrakstīt tekstu, analizēt datus vai atrast nepieciešamās atbildes.

4.      Kādas rasmes ir īpaši nozīmīgi palīdzēt attīstīt tieši vadības līmeņa speciālistiem jūsu nozarē?

Komandas vadītājs jeb vidējā līmeņa vadītājs ir tilts starp uzņēmuma stratēģiju un ikdienas darbu. Tā ir ļoti sarežģīta pozīcija, jo šis cilvēks vienlaikus atbild gan par biznesa mērķu sasniegšanu, gan par komandas darbu un labsajūtu.

Bieži vien vadītājs atrodas starp uzņēmuma stratēģiskajām prasībām un ikdienas realitāti. Viens no viņa galvenajiem uzdevumiem ir spēt izskaidrot stratēģiju komandai saprotamā un pārliecinošā veidā. Tas ne vienmēr ir vienkārši, jo stratēģiskas pārmaiņas nereti nāk kopā ar sarežģītiem lēmumiem.

Tāpēc viena no svarīgākajām vadītāja kompetencēm, manuprāt, ir pārmaiņu vadība. Mēs dzīvojam laikā, kad pārmaiņas notiek nepārtraukti. Gadu varam sākt ar vienu plānu, bet jau gada vidū saprast, ka prioritātes ir pilnībā mainījušās. Šādā vidē vadītājam ir jāspēj ne tikai pašam pielāgoties, bet arī palīdzēt komandai pieņemt pārmaiņas un virzīties uz priekšu.

Otra īpašība, ko ļoti augstu vērtēju vadītājos, ir miers un pragmatisms. Tas sākas ar spēju vadīt pašam sevi. Ja vadītājs spēj saglabāt mieru sarežģītās situācijās, pieņemt pārdomātus lēmumus un neļaut emocijām pārņemt virsroku, tad viņš daudz veiksmīgāk spēj vadīt arī citus.

Briedums, pragmatisms, emocionālais līdzsvars un spēja saglabāt skaidru skatījumu strauju pārmaiņu apstākļos ir īpašības, kas mūsdienu vadītājiem ir īpaši nozīmīgas. Tieši šīs prasmes palīdz komandām justies droši, saglabāt motivāciju un veiksmīgi sasniegt uzņēmuma mērķus. Tāpēc uzņēmumiem ir svarīgi apzināti ieguldīt šo kompetenču attīstībā, piedāvājot vadītājiem mērķtiecīgas apmācības un profesionālās pilnveides iespējas.

Kursa nosaukums: Konfliktu cēloņi un to savlaicīga atpazīšana darba vidē

Kurss palīdz attīstīt pārliecinošu lēmumu pieņemšanu situācijās, kurās nav pilnīgas informācijas, vienlaikus stiprinot darbinieku autonomiju un atbildību. Dalībnieki apgūst psiholoģiskos mehānismus, kas ietekmē lēmumus, un praktiskus instrumentus ikdienas darbam.

Mērķis: Pilnveidot dalībnieku spēju pieņemt kvalitatīvus lēmumus, uzņemties atbildību un veicināt autonomiju komandā.

Ieguvumi:
• Izpratne par psiholoģiskajiem šķēršļiem lēmumu pieņemšanā.
• Praktiski rīki darbam nenoteiktības apstākļos.
• Lielāka pārliecība un atbildības uzņemšanās.
• Efektīvāka sadarbība komandā.
• Konkrēti instrumenti autonomijas attīstīšanai.

Darba metode: Interaktīva darbnīca ar diskusijām, situāciju analīzi, praktiskiem vingrinājumiem lemumu pieņemšanas metožu apguvē, grupu darbu un dalībnieku pieredzes analīzi.

Mērķauditorija: Dažādu līmeņu vadītāji, komandu vadītāji un speciālisti.

Programma:
1. Lēmumu pieņemšanas psiholoģiskie aspekti un biežākie šķēršļi
2. Nedrošības un bailes kļūdīties ietekme uz rīcību
3. Autonomijas, atbildības un kontroles līdzsvars
4. Lēmumu pieņemšana nenoteiktībā
5. Lēmumu pieņemšanas stili
6. Darbinieku autonomijas veicināšana
7. Praktiski rīki ikdienai

Ilgums: Atbilstoši programmai (3–12 astronomiskās stundas).

PASNIEDZĒJA: Iveta Bikse, Organizāciju psiholoģe, MBA

SIA Talent+be Partners

5 kļūdas, kas samazina apmācību efektivitāti uzņēmumos

Projekta mērķis ir sniegt atbalstu darba devēju darbinieku kvalifikācijas ieguvei, pārkvalificēšanai vai prasmju ieguvei vai pilnveidošanai, lai sekmētu darba spēka produktivitātes paaugstināšanu. Projekta mērķa sasniegšanai tiks nodrošinātas atbalstāmās darbības projekta pieteikumā norādītājam komersantu skaitam.

Projekta rezultāts ir atbalstāmo darbību ietvaros īstenotās aktivitātes un rādītāji, kas nepieciešami projekta mērķa sasniegšanai.

Kopējās attiecināmās izmaksas: 1 920 000.00 EUR, t.sk. ESF+ finansējums 797 300.00 EUR, Valsts budžeta finansējums 140 700.00 EUR.
Projektu plānots uzsākt līdz ar projekta pieteikuma iesniegšanu CFLA un īstenot līdz 2029. gada 31. decembrim.

Mērķa sasniegšanai plānotie risinājumi ir atbalsta sniegšana nozaru darba devējiem darbaspēka produktivitātes veicināšanai, realizējot mācību aktivitātes nodarbinātām personām.

Projekts balstīts uz Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas mērķiem:

• Veicināt mūžizglītību
• Nodrošināt elastīgas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas
• Atbalstīt jaunu prasmju apguves nepieciešamību
• Sekmēt profesionālo mobilitāti

Projekts tiek īstenots ar Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) finansiālo atbalstu.

Projekta nr. 4.2.4.1/1/24/A/007

Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vairāk kā 36 komersantus un 92 nodarbinātās personas.

Publikācijā paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.

Lūdzam pieteikties vai sazināties par citiem jautājumiem, sūtot informācijas pieprasījumu e-pastu: [email protected]

Projekta ietvaros tiek nodrošinātas darbības projekta darbību īstenošanas vietas piekļūstamības nodrošināšanai cilvēkiem ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem, vecākiem ar maziem bērniem un senioriem, t.sk.:

• Nodarbinātām personām ar darba devēju (projekta gala labuma guvēju) starpniecību tiek nodrošināta piekļuve informācijai par apmācību norises vietu, tās piekļūstamību un aprīkojumu, t.sk. tiek nodrošināta pieslēgšanās mācību norisei attālināti.
• Nodarbinātām personām ar darba devēju (projekta gala labuma guvēju) starpniecību tiek nodrošināta piekļuve informācijai par kvalifikācijas celšanas pasākumiem un iespējām uzņēmumos, t.sk. informācija pēc pieprasījuma tiek sniegta no Biedrības (projekta īstenotāja) puses, saziņai izmantojot norādīto projekta kontaktinformāciju.
• Darba devēju (projekta gala labuma guvēji), piesakoties dalībai projektā tiek aicināti informēt par atbalsta darbību nepieciešamību piekļūstamības nodrošināšanai cilvēkiem ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem, vecākiem ar maziem bērniem un senioriem.

Kontaktinformācija: [email protected]

Jaunumi no Starptautisko biznesa pakalpojumu centru un saistīto nozaru nodarbināto prasmju pilnveides un produktivitātes apmācību projekta, JŪNIJS 2026

“Rīgā notikušajā forumā “Beyond Borders: Investment & Innovation in the Baltics” uzsvērta nepieciešamība mērogot inovācijas un stiprināt sadarbību starp biznesu un pētniecību”

2026. gada 28. maijā Rīgā notikušajā augsta līmeņa forumā “Beyond Borders: Investment & Innovation in the Baltics” investori, uzņēmumu vadītāji, politikas veidotāji un pētnieki vienojās par kopīgu secinājumu – Baltijas valstīm jau ir izveidoti spēcīgi priekšnoteikumi konkurētspējīgai izaugsmei, un nākamais solis ir šo priekšrocību efektīvāka mērogošana un pārvēršana jaunos investīciju un inovāciju projektos.

Forumu organizēja Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL), Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), Eiropas Investīciju bankas grupas birojs Rīgā, Vācijas–Baltijas Tirdzniecības kamera (AHK) un RTU Rīgas Biznesa skola (RBS). Pasākuma laikā tika prezentēti trīs neatkarīgi pētījumi, kas sniedza visaptverošu ieskatu Baltijas investīciju videi, inovāciju potenciālam un uzņēmumu izaugsmes iespējām.

Foruma laikā prezentētie pētījumi parādīja, ka Latvija saglabā stabilu pievilcību investoru skatījumā. FICIL Sentiment Index 2026 rezultāti apliecina vienu no spēcīgākajiem investīciju klimata novērtējumiem pēdējo gadu laikā, savukārt AHK Business Survey dati rāda, ka 60% Latvijas uzņēmumu šogad sagaida apgrozījuma pieaugumu. Investori īpaši augstu novērtē Latvijas konkurētspējīgo nodokļu sistēmu, kvalificēto darbaspēku un valsts ilgtermiņa attīstības potenciālu. Vienlaikus tiek uzsvērta izglītības kvalitātes, talantu pieejamības un starptautiskās darbaspēka piesaistes nozīme, lai saglabātu un stiprinātu konkurētspēju nākotnē.

FICIL – Ārvalstu investoru padome Latvijā – investoru noskaņojuma pētījumu veic kopš 2015. gada. Šī gada rezultāti liecina, ka 47% ārvalstu investoru plāno palielināt investīcijas Latvijā, savukārt investoru īpatsvars, kuri neplāno turpmākas investīcijas, gada laikā samazinājies no 40% līdz 16%. Tas apliecina, ka Latvija saglabā investoru interesi un tai ir iespēja turpināt stiprināt uzticēšanos, nodrošinot efektīvu politikas īstenošanu un uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi.

Nozīmīga foruma tēma bija inovāciju ekosistēmas attīstība Baltijas mērogā. Diskusijās vairākkārt izskanēja atziņa, ka Baltijas valstis starptautiski arvien biežāk tiek uztvertas kā vienots reģions ar kopīgām priekšrocībām – augsti kvalificētu darbaspēku, attīstītu infrastruktūru, digitālo kompetenci un spēcīgu zinātnisko potenciālu.

Īpaša uzmanība tika pievērsta sadarbībai starp uzņēmējdarbības un pētniecības sektoru. Pētījumu rezultāti liecina, ka gan investori, gan pētnieki līdzīgi vērtē perspektīvākās nozares un nepieciešamos attīstības virzienus, kas rada labu pamatu ciešākai sadarbībai nākotnē. Foruma dalībnieki uzsvēra, ka inovāciju potenciāla pilnvērtīgai izmantošanai būtiska nozīme ir koordinētai sadarbībai starp valsts pārvaldi, uzņēmumiem, universitātēm un pētniecības institūcijām.

Latvijas jaunuzņēmumu vide tika raksturota kā aktīva un tehnoloģiski spēcīga, īpaši finanšu tehnoloģiju, dziļo tehnoloģiju un mākslīgā intelekta risinājumu jomās. EIB Advisory un LIAA veiktā analīze norāda, ka nākamais attīstības posms saistīts ar uzņēmumu mērogošanas iespējām un piekļuvi izaugsmes kapitālam, lai vairāk Latvijā radītu uzņēmumu spētu veiksmīgi attīstīties starptautiskajos tirgos.

Foruma dalībnieki arī uzsvēra Baltijas reģiona kopīgās pozicionēšanas nozīmi. Starptautiskie investori un Eiropas Savienības institūcijas Baltijas valstis aizvien biežāk vērtē kā vienotu ekonomisko telpu, kas paver iespējas ciešākai sadarbībai investīciju piesaistē, talantu attīstībā un inovāciju projektu īstenošanā.

Kā norādīja FICIL valdes priekšsēdētājs un SCHWENK Latvija un SCHWENK Ziemeļeiropā vadītājs Reinholds Šneiders: “Ir iepriecinoši redzēt, ka Latvija saņem spēcīgāko investīciju klimata novērtējumu kopš 2019. gada, kas ir skaidrs apliecinājums valsts stabilitātei un pēdējo gadu konstruktīvajam darbam. Vienlaikus secinājumi atgādina, ka uzticēšanās un apņemšanās ne vienmēr virzās vienā tempā. Vēlme investēt pastāv, un esmu pārliecināts, ka ciešā dialogā ar valdību un mūsu Baltijas partneriem mēs kopīgi varam radīt apstākļus, lai šī vēlme turpmākajos gados pārvērstos reālās investīcijās.”

Arī LIAA direktore Ieva Jāgere uzsvēra Baltijas un Latvijas potenciālu inovāciju jomā: “Latvijai ir visas iespējas kļūt par vienu no Ziemeļeiropas vadošajiem inovāciju un tehnoloģiju centriem. Mums jau ir starptautiski konkurētspējīgi uzņēmumi dziļo tehnoloģiju, aizsardzības tehnoloģiju, mākslīgā intelekta un progresīvās ražošanas jomās, kā arī arvien spēcīgāka zinātnes un inovāciju ekosistēma.”

Viņa arī atgādināja, ka saskaņā ar EY European Attractiveness Survey 2026 Latvija ieņem 7. vietu Eiropā pēc ārvalstu investīciju projektu skaita uz vienu iedzīvotāju un 8. vietu pēc radīto darbavietu skaita, apliecinot starptautisko investoru uzticēšanos Latvijas ekonomikas ilgtermiņa potenciālam.

Savukārt Vācijas–Baltijas Tirdzniecības kameras vadītājs Florians Šrēders uzsvēra Baltijas valstu unikālās priekšrocības: “Baltijas valstu priekšrocība ir to atvērtība, ātrums un spēja pielāgoties jaunām attīstības tendencēm. Tas reģionam piešķir spēcīgu inovāciju potenciālu. Baltijas valstis var kļūt par dzīvu inovāciju laboratoriju Eiropai – mazāku, elastīgu modeli, kura risinājumus vēlāk iespējams mērogot lielākās Eiropas ekonomikās.”

Foruma noslēgumā tika secināts, ka Baltijas valstīm jau ir izveidots stabils pamats turpmākai izaugsmei – sākot no talantiem un pētniecības kapacitātes līdz starptautiski konkurētspējīgiem uzņēmumiem un investoru interesei. Nākamais attīstības posms būs saistīts ar ciešāku sadarbību starp uzņēmējdarbību un zinātni, efektīvākiem finansēšanas mehānismiem un koordinētāku Baltijas valstu pieeju investīciju un inovāciju attīstībai. Kā vairākkārt tika uzsvērts forumā – reģiona priekšrocības jau ir izveidotas, un turpmākais uzdevums ir tās savienot un pārvērst vēl straujākā izaugsmē

Avots: ficil.lv

_______________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________

“DNB Latvijas filiāle”: nākotnes izaicinājumiem gatavas komandas neveidojas nejauši

1. Kāda ir DNB Bank ASA Latvijas filiāles pamatdarbība un ar ko uzņēmums izceļas?

Mani sauc Marta, un es esmu projektu vadītāja uzņēmumā DNB. Ja man jautā, kas ir DNB, tad mēdzu teikt, ka mēs esam unikāls uzņēmums – banka, kas nav banka.

Kādēļ tieši tā? Tādēļ, ka mēs sniedzam dažādus pakalpojumus mūsu klientiem Norvēģijā, galvenokārt nodrošinot tā sauktos back-office pakalpojumus – dažādus administratīvos, finanšu un atbalsta procesus, kas klientam nav tieši redzami, bet ir būtiski uzņēmuma ikdienas darbībai. Es teiktu, ka mēs esam diezgan unikāls uzņēmums, jo izceļamies ar divām lietām.

Pirmā ir ļoti spēcīga LEAN kultūra uzņēmumā. LEAN ir vadības un procesu pilnveides pieeja, kuras mērķis ir radīt lielāku vērtību klientam, vienlaikus samazinot liekas darbības, efektīvāk izmantojot resursus un aktīvi iesaistot darbiniekus uzlabojumu veidošanā. Otrā lieta, kas mūs atšķir, ir norvēģu valoda. Aptuveni 80% vai pat vairāk mūsu darbinieku runā norvēģu valodā.

Runājot par LEAN kultūru, kurai uzņēmumā tiek pievērsta īpaša uzmanība, varu minēt, ka es ne tikai strādāju kā projektu vadītāja, bet viens no maniem pienākumiem ir arī darbs ar LEAN iniciatīvām – darbinieku apmācības, LEAN kultūras popularizēšana dažādos pasākumos ārpus uzņēmuma, procesu efektivizēšana, kā arī dažādu aktivitāšu organizēšana darbiniekiem.

LEAN galu galā nav tikai par procesu uzlabošanu vai efektivitāti. Tas ir domāšanas veids, kas mudina nepārtraukti meklēt iespējas strādāt labāk, vienlaikus respektējot cilvēkus un viņu zināšanas. Mēs varam paskatīties uz procesiem citādi un darīt lietas jēgpilni un aizraujoši.

Man dažkārt šķiet, ka, runājot par LEAN, mēs bieži koncentrējamies tikai uz metodēm, uzlabojumiem un procesiem. Taču liels pienesums, ko LEAN sniedz uzņēmumiem, ir kultūras aspekts. Tā ir cieņa pret cilvēkiem, spēja ieklausīties, pieņemt atšķirīgus viedokļus un uzdot pareizos jautājumus, lai saprastu, kādēļ kāds domā citādi nekā tu. Protams, LEAN ietver arī efektivizāciju un nepārtrauktu uzlabojumu meklēšanu, taču šī domāšana ir pamats tam, kādēļ LEAN ir efektīvs ne tikai ražošanā, bet arī pakalpojumu sektorā.

Ļoti svarīga šajā procesā ir darbinieku iesaiste. LEAN uzsver, ka jebkurā procesu uzlabošanā ir jāiesaista cilvēki, kuri ar šiem procesiem strādā ikdienā. Tā reizēm ir lieta, kas uzņēmumos tiek aizmirsta – procesi tiek uzlaboti, balstoties tikai uz vadības redzējumu, nevis uz darbinieku pieredzi.

Mums darbinieku iesaiste ir ļoti svarīga, un mēs to cenšamies veicināt dažādos veidos. Es teiktu, ka tas mums izdodas ļoti labi. Piemēram, vācot idejas par darba vidi un telpām, kurās darbinieki ikdienā strādā. Tas, kā šobrīd izskatās mūsu birojs, lielā mērā ir pateicoties darbinieku idejām un iesaistei. Tikai kopā mēs varam veidot patīkamāku darba vidi visiem.

2. Kā uzņēmumā tiek identificētas zināšanu un prasmju pilnveides vajadzības, un kā tās pārtop konkrētās apmācību iniciatīvās?

Sākuma punkts noteikti ir vadītājs. Katram darbiniekam regulāri notiek sarunas ar vadītāju, kurās tiek pārrunāti darba rezultāti, attīstības iespējas un nākotnes vajadzības. Šajās sarunās tiek identificētas arī nepieciešamās apmācības un attīstības aktivitātes.

Vienlaikus man šķiet, ka arī pašam darbiniekam ir jābūt aktīvam un jārunā ar vadītāju par savām interesēm un attīstības mērķiem. Ja darbinieks pasaka, kas viņu interesē un kurās jomās viņš vēlas pilnveidoties, vadītājs var palīdzēt atrast atbilstošāko attīstības virzienu.

Protams, jāņem vērā arī uzņēmuma stratēģiskās vajadzības. Ja parādās jauni uzdevumi vai kompetences, kas organizācijai ir nepieciešamas, tad tiek meklētas iespējas attīstīt konkrētus darbiniekus un motivēt viņus apgūt attiecīgās prasmes.

Mums ir arī obligātās apmācības, un LEAN ir viena no tām. Šīs apmācības palīdz saprast, kā identificēt uzlabojumu iespējas ikdienas darbā, kā efektīvāk organizēt procesus un kā katrs darbinieks var veicināt uzņēmuma attīstību. Sākumā dažiem darbiniekiem var šķist: “Kādēļ man tas ir vajadzīgs?” Taču, manuprāt, šāda veida apmācības palīdz sakārtot domāšanu un skaidri parāda katra darbinieka lomu organizācijā.

Kad darbinieks ir sapratis savas intereses un attīstības virzienu, svarīgi kopā ar vadītāju izvērtēt, vai šīs intereses sasaucas ar uzņēmuma vajadzībām. Lielu atbalstu sniedz arī personāla daļas speciālisti, pie kuriem var vērsties, ja rodas jautājumi par piemērotākajām apmācībām konkrētajam amatam vai nākotnes karjeras attīstībai uzņēmumā.

Svarīgi ir arī nodrošināt, lai iegūtās zināšanas netiktu aizmirstas un būtu iespēja praktiski pielietot. Šeit būtiska loma ir vadītājam. Ja vadītājs ir atbalstījis darbinieka dalību apmācībās, viņš arī seko līdzi tam, kādas zināšanas un prasmes ir iegūtas un kā tās tiek pielietotas darbā. Bieži vien darbinieks pēc tam dalās pieredzē arī ar savu komandu.

Ja runājam par LEAN apmācībām, kuras organizēju un vadu es pati, tad tajās īpaši koncentrējamies uz praktisko pielietojumu. Parasti dalībnieki nāk ar reālu problēmu no savas nodaļas, un apmācību laikā mēs to analizējam no dažādiem skatpunktiem, lai atrastu iespējamos uzlabojumus. Šīs praktiskās zināšanas darbinieki pēc tam aiznes gan uz savām nodaļām, gan uz citām komandām. Manuprāt, tas ir visvērtīgākais aspekts, jo pieredze rāda, ka tikai teorija ne vienmēr strādā. Ir svarīgi, lai cilvēki redzētu praktisku pielietojumu, jo tieši tādā veidā zināšanas vislabāk nostiprinās.

Ja darbinieki apmeklē apjomīgākas vai īpaši vērtīgas apmācības mūsu uzņēmumā, mēs viņus mudinām dalīties ar pieredzi un atziņām. Tāpat vienmēr ir iespēja iesniegt idejas un priekšlikumus, kas radušies apmācību rezultātā.

3. Kā vērtējat uzņēmuma pieredzi, izmantojot ārējo apmācību sniedzēju pakalpojumus darbinieku attīstībai?

Mums ir dažāda pieredze ar ārējo apmācību sniedzējiem, taču kopumā es teiktu, ka tas ir ļoti vērtīgs pienesums darbinieku attīstībai.

Pirmkārt, ārējie eksperti sniedz pilnīgi citu skatījumu uz procesiem, situācijām un reizēm arī uz pašiem darbiniekiem. Kad apmācības organizējam iekšēji, mēs jau zinām, kā lietas notiek, pazīstam cilvēkus un nereti neapzināti varam ietekmēt viņu virzību procesā. Savukārt eksperti no malas uzņēmumā ienes jaunu perspektīvu un bieži pievērš uzmanību lietām, par kurām paši neesam aizdomājušies.

Mūsdienās kursu un pasniedzēju piedāvājums ir ļoti plašs, tāpēc šim procesam ir jāpieiet rūpīgi. Mums ļoti palīdz dalība dažādās asociācijās, tostarp ABSL Latvia. Tieši caur šīm asociācijām bieži saņemam rekomendācijas par kvalitatīviem kursiem un pasniedzējiem.

Praksē mums ir bijis daudz veiksmīgu piemēru. Piemēram, vadītājiem regulāri organizējam ārējās apmācības. Tās kalpo gan kā profesionālās pilnveides, gan kā refleksijas iespēja, lai izvērtētu savu vadības stilu un padomātu, ko varētu darīt citādi. Šādos gadījumos īpaši vērtīgs ir moderators vai treneris no malas, kurš uzdod arī neērtus jautājumus un mudina paskatīties uz lietām citādāk. Tas palīdz aizdomāties, ko var mācīties no kolēģiem un kādas jaunas pieejas ieviest savā ikdienas darbā.

Runājot par LEAN jeb nepārtrauktas pilnveides pieeju, man šķiet, ka apmācībām ir jābūt interesantām un iedvesmojošām. Katru gadu mēs uzņēmumā noslēdzam ar lielu LEAN aktivitāti, kurā vienmēr piesaistām kādu ārējo LEAN speciālistu. Šie speciālisti bieži nāk pēc rekomendācijām no mūsu asociāciju partneriem, un tas, ko viņi ienes, ir cita perspektīva uz LEAN domāšanu. Nereti darbinieki koncentrējas tikai uz saviem ikdienas procesiem, bet ārējie eksperti palīdz ieraudzīt plašāku ainu. Viņi parāda, kā LEAN principus iespējams izmantot ne tikai darbā, bet arī ikdienas dzīvē – piemēram, organizējot mājas vidi vai plānojot ikdienas darbus. Tāpat viņi dalās pieredzē par to, kā LEAN kultūra tiek īstenota citos uzņēmumos.

Tas ir ļoti labs veids, kā iesaistīt darbiniekus un vienlaikus parādīt LEAN citā, plašākā un interesantākā gaismā.

Kursa nosaukums: 6 būtiskas rīcības komandu vadītājiem

Šis risinājums nodrošina visu līmeņu vadītājus ar svarīgākajām prasmēm un rīkiem, lai kopā ar citiem cilvēkiem un ar viņu starpniecību paveiktu darbu. Risinājums ir ideāli piemērots vadītājiem, kuri par tādiem kļūst no speciālista lomas, kā arī pieredzējušiem vadītājiem, kuri meklē praktiskus, atbilstošus norādījumus, kā efektīvi vadīt un pārvaldīt savas komandas.

FranklinCovey ir ieguldījis ievērojamus līdzekļus pētījumos, lai labāk izprastu, kas organizācijām un uzņēmumiem ir nepieciešams no saviem vadītājiem šodien un nākotnē.

Mēs atklājām trīs kopīgas problēmas:

• Jaunajiem līderiem ir jāapgūst vadības un citu vadīšanas pamati.
• Topošajiem līderiem ir jāpaplašina savas zināšanas un cilvēku vadīšanas prasmes.
• Ikviens līderis var gūt labumu no vadības pamatprasmju apguves. 6 būtiskas rīcības iedos paātrinājumu katra vadītāja ietekmei, nodrošinot viņus ar prasmēm un rīkiem, kas nepieciešami katram vadītājam, kā arī izlīdzinās vadības prasmju līmeni visā organizācijā, lai visi līderi izmantotu vienotu pieeju citu vadīšanai un motivēšanai.

Dalībnieku materiāli:

• dalībnieka rokasgrāmata
• rīcības kārtis
• e-pastu izsūtne ar papildu resursiem un atbalstu 12 nedēļu garumā

Apmācību formāts:

• Tiešsaistē: interaktīvas treneru vadītas apmācības tiešsaist (3 x 3 stundu sesijas)
• Klātienē: dinamiskas treneru vadītas apmācības klātienē (2 dienu treniņš).
•  Pēc pieprasījuma: saturs, kas pieejams jūsu darbiniekiem jebkurā vietā un jebkurā laikā.

PASNIEDZĒJA: Laura Pļavniece,  Trenere un koučs

FranklinCovey

Zināšanu pārnese darba vidē

Eiropas Savienība 2026. gadā turpina īpaši uzsvērt strukturālo prasmju trūkumu kā vienu no galvenajiem izaicinājumiem konkurētspējas un ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanā. Darba tirgus transformācija, digitalizācija un zaļā pāreja būtiski maina pieprasījumu pēc kvalificēta darbaspēka, radot pieaugošu nepieciešamību pēc mērķtiecīgām investīcijām izglītībā, apmācībās un mūžizglītībā.

Eiropas Komisijas iniciatīvas “Union of Skills” viena gada darbības pārskatā īpaši tiek uzsvērts, ka prasmju trūkums tieši ietekmē Eiropas spēju saglabāt konkurētspēju globālajā ekonomikā. Dokumentā norādīts:

“Prasmju un darbaspēka neatbilstība kavē Eiropas konkurētspēju.”
— Eiropas Komisija, “Union of Skills: one year of concrete action to keep Europe competitive”, 2026. gada 5. marts

Vienlaikus Eiropas Komisija skaidro, ka prasmju attīstība un darbaspēka pielāgošana jaunajām nozarēm ir centrālais instruments, lai mazinātu plaisu starp darba tirgus pieprasījumu un pieejamajiem talantiem. Tiek īpaši akcentēta profesionālās izglītības stiprināšana, pārkvalifikācijas iespējas un ciešāka sadarbība starp uzņēmumiem un izglītības sektoru.

Šī pieeja apliecina, ka cilvēkkapitāls un prasmes Eiropas Savienībā tiek skatīti ne tikai kā sociālās politikas elements, bet kā stratēģisks ekonomikas attīstības un konkurētspējas pamats.

Avots: employment-social-affairs.ec.europa.eu

______________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________

Projekta mērķis ir sniegt atbalstu darba devēju darbinieku kvalifikācijas ieguvei, pārkvalificēšanai vai prasmju ieguvei vai pilnveidošanai, lai sekmētu darba spēka produktivitātes paaugstināšanu. Projekta mērķa sasniegšanai tiks nodrošinātas atbalstāmās darbības projekta pieteikumā norādītājam komersantu skaitam.

Projekta rezultāts ir atbalstāmo darbību ietvaros īstenotās aktivitātes un rādītāji, kas nepieciešami projekta mērķa sasniegšanai.

Kopējās attiecināmās izmaksas: 1 920 000.00 EUR, t.sk. ESF+ finansējums 797 300.00 EUR, Valsts budžeta finansējums 140 700.00 EUR.
Projektu plānots uzsākt līdz ar projekta pieteikuma iesniegšanu CFLA un īstenot līdz 2029. gada 31. decembrim.

Mērķa sasniegšanai plānotie risinājumi ir atbalsta sniegšana nozaru darba devējiem darbaspēka produktivitātes veicināšanai, realizējot mācību aktivitātes nodarbinātām personām.

Projekts balstīts uz Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas mērķiem:

• Veicināt mūžizglītību
• Nodrošināt elastīgas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas
• Atbalstīt jaunu prasmju apguves nepieciešamību
• Sekmēt profesionālo mobilitāti

Projekts tiek īstenots ar Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) finansiālo atbalstu.

Projekta nr. 4.2.4.1/1/24/A/007

Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vairāk kā 36 komersantus un 92 nodarbinātās personas.

Publikācijā paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.

Lūdzam pieteikties vai sazināties par citiem jautājumiem, sūtot informācijas pieprasījumu e-pastu: [email protected]

Projekta ietvaros tiek nodrošinātas darbības projekta darbību īstenošanas vietas piekļūstamības nodrošināšanai cilvēkiem ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem, vecākiem ar maziem bērniem un senioriem, t.sk.:

• Nodarbinātām personām ar darba devēju (projekta gala labuma guvēju) starpniecību tiek nodrošināta piekļuve informācijai par apmācību norises vietu, tās piekļūstamību un aprīkojumu, t.sk. tiek nodrošināta pieslēgšanās mācību norisei attālināti.
• Nodarbinātām personām ar darba devēju (projekta gala labuma guvēju) starpniecību tiek nodrošināta piekļuve informācijai par kvalifikācijas celšanas pasākumiem un iespējām uzņēmumos, t.sk. informācija pēc pieprasījuma tiek sniegta no Biedrības (projekta īstenotāja) puses, saziņai izmantojot norādīto projekta kontaktinformāciju.
• Darba devēju (projekta gala labuma guvēji), piesakoties dalībai projektā tiek aicināti informēt par atbalsta darbību nepieciešamību piekļūstamības nodrošināšanai cilvēkiem ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem, vecākiem ar maziem bērniem un senioriem.

Kontaktinformācija: [email protected]

“Eiropas valodu mākslīgais intelekts kā stratēģiska priekšrocība uzņēmumiem”

Mākslīgā intelekta attīstība pēdējos gados būtiski maina veidu, kā uzņēmumi un publiskais sektors strādā ar informāciju, automatizē procesus un pieņem lēmumus. Vienlaikus arvien nozīmīgāks kļūst jautājums par datu drošību, valodu daudzveidību un tehnoloģisko neatkarību Eiropas līmenī. Tas veicina pieprasījumu pēc risinājumiem, kas ir ne tikai tehnoloģiski attīstīti, bet arī pielāgoti Eiropas valodām un normatīvajām prasībām.

Šajā kontekstā īpašu nozīmi iegūst Eiropā attīstīti mākslīgā intelekta modeļi, kurus izstrādā gan pētniecības institūcijas, gan tehnoloģiju uzņēmumi, tostarp arī Latvijas uzņēmums Tilde, kas kopā ar Eiropas partneriem un izmantojot Eiropas superdatoru infrastruktūru ir attīstījis atvērtā koda lielo valodas modeli TildeOpen LLM. Šādu risinājumu attīstību veicināja arī Eiropas Komisijas organizētais Large AI Grand Challenge konkurss, kas deva iespēju piekļūt augstas veiktspējas skaitļošanas resursiem un veidot Eiropas mērogā konkurētspējīgus mākslīgā intelekta modeļus, kas īpaši labi darbojas ar Eiropas valodām un datu vidi.

Starptautisko biznesa pakalpojumu, IT un dalīto pakalpojumu centru sektorā mākslīgais intelekts arvien vairāk kļūst par būtisku produktivitātes un procesu automatizācijas sastāvdaļu. Organizācijām īpaši svarīga ir spēja droši apstrādāt lielus strukturētas un nestrukturētas informācijas apjomus dažādās valodās, vienlaikus saglabājot kontroli pār datiem un infrastruktūru. Tas padara Eiropā radītus, lokāli pielāgotus mākslīgā intelekta risinājumus par stratēģiski nozīmīgu faktoru gan uzņēmumu efektivitātei, gan reģiona digitālajai attīstībai kopumā.

Atšķirībā no plaši izmantotiem globālajiem valodas modeļiem, kas galvenokārt trenēti uz angļu valodas datiem un bieži izvietoti ārpus Eiropas, šie jaunās paaudzes risinājumi tiek veidoti ar uzsvaru uz Eiropas valodu kvalitāti, datu drošību un infrastruktūras kontroli. Tas ļauj organizācijām izmantot mākslīgo intelektu savā vidē vai drošos mākoņrisinājumos, vienlaikus ievērojot Eiropas Savienības datu aizsardzības un privātuma prasības. Šāda pieeja ir īpaši būtiska nozarēs ar paaugstinātām drošības prasībām, piemēram, finanšu sektorā, valsts pārvaldē, veselības aprūpē un starptautiskajos biznesa pakalpojumu centros.

Būtiska šādu risinājumu priekšrocība ir to elastība. Tie nav tikai gatavi lietošanai paredzēti rīki, bet gan bāzes tehnoloģijas, kuras iespējams pielāgot konkrētu organizāciju vajadzībām — dokumentu analīzei, klientu apkalpošanas automatizācijai, tulkošanai, datu apstrādei vai specializētu mākslīgā intelekta asistentu izstrādei. Tas paver plašas iespējas uzņēmumiem un publiskajam sektoram veidot drošus, lokāli pārvaldāmus un Eiropas tirgum atbilstošus risinājumus.

Vienlaikus šī attīstība atspoguļo plašāku Eiropas stratēģisko virzienu — nepieciešamību pēc spēcīgas un konkurētspējīgas mākslīgā intelekta ekosistēmas. Pieaugot diskusijām par datu suverenitāti, regulējumu un tehnoloģisko neatkarību, arvien nozīmīgāka kļūst spēja attīstīt Eiropā radītus risinājumus, kas balstīti Eiropas vērtībās, valodu daudzveidībā un drošības standartos.

Tilde pētnieku komanda turpina aktīvu modeļa pilnveidi. Jaunākie uzlabojumi būtiski paplašina modeļa spēju apstrādāt garu un sarežģītu informāciju — tagad iespējams vienlaikus analizēt līdz pat astoņas reizes garākus tekstus nekā iepriekš. Tas, kas tapis, izmantojot Eiropas superdatora LUMI resursus, būtiski uzlabo iespējas strādāt ar dokumentiem, kuros informācija ir sadalīta daudzās daļās vai slāņos. Praktiski tas nozīmē plašākas iespējas mākslīgo intelektu izmantot biznesa procesu automatizācijā, dokumentu analītikā, juridisko un finanšu datu apstrādē, kā arī zināšanu pārvaldībā.

Šāda attīstība vienlaikus apliecina arī Latvijas pieaugošo lomu Eiropas mākslīgā intelekta un valodu tehnoloģiju ekosistēmā. No lokāla valodu tehnoloģiju uzņēmuma Tilde ir kļuvusi par piemēru tam, kā Baltijas reģionā iespējams attīstīt starptautiski konkurētspējīgus, drošus un augstas pievienotās vērtības mākslīgā intelekta risinājumus, kas atbilst gan uzņēmumu, gan publiskā sektora nākotnes vajadzībām.

Avots: labsoflatvia.com

_______________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________

“ABSL Latvia: jaunas apmācību iespējas uzņēmumu izaugsmei un konkurētspējai”

1.      Kādas aktualitātes piedāvā biedrība ABSL Latvia?

Digitāli sveicieni ABSL Latvia biedriem, kā arī citiem darba devējiem un, iespējams, vienkārši skatītājiem! ABSL Latvia kā biedrība darbojas jau kopš 2019. gada kā galvenā platforma, kur “Global Business Services” (globālo biznesa pakalpojumu) centri apmainās ar pieredzi. Mēs apspriežam nozarei aktuālus jautājumus, sadarbojamies ar valdību un valsts institūcijām, kā arī ar akadēmisko sektoru un universitātēm dažādu jautājumu risināšanā. Viens no galvenajiem un aktuālākajiem jautājumiem ir talantu pieejamība un prasmes. Priecē, ka pieejamas dažādas iespējas un atbalsta programmas, un mēs kā biedrība jau četrus gadus palīdzam nozares un arī citiem uzņēmumiem īstenot viņu apmācību plānus.

2.      Kādas jaunas apmācību iespējas paveras ABSL Latvia biedriem?

Darbinieku apmācības un profesionālo prasmju pilnveidošana vairs nav tikai “nice to have” (vēlama, bet ne obligāta) priekšrocība. Uzņēmumi bieži vien apmāca darbiniekus akūtas nepieciešamības dēļ, bez stratēģiskas plānošanas. Tomēr projekti, kas tiek īstenoti sadarbībā ar Eiropas Savienības fondu atbalstu, ļauj uzņēmumiem plānot stratēģiski un pilnvērtīgi īstenot šos plānus. Biedrība jau četrus gadus sadarbojas ar Eiropas Savienības fondu atbalsta programmām nodarbināto profesionālo prasmju pilnveidošanas jomā, un tieši šobrīd ir uzsākts jauns projekts, kas jau ir spēkā un būs pieejams līdz 2029. gada beigām. Biedrība var palīdzēt identificēt apmācību vajadzības, kā arī atrast atbilstošus apmācību pakalpojumu sniedzējus.

3.      Kāds ir Jūsu vēlējums industrijas un saistīto nozaru pārstāvjiem?

Es aicinu visus izmantot šo fantastisko iespēju, lai jūsu uzņēmumi un darbinieki būtu konkurētspējīgi, analītiski, kritiski domājoši, digitāli izglītoti un spēcīgi!

Kursa nosaukums:  Pārmaiņu vadība

Kad mēs apzināmies, ka pārmaiņas notiek pēc paredzama modeļa, mēs varam iemācīties pārvaldīt savas reakcijas un saprast, kā pārvarēt pārmaiņas gan praktiski, gan emocionāli. Tas ļauj mums apzināti noteikt, kā vislabāk virzīties uz priekšu - pat visgrūtākajos posmos. “Pārmaiņu vadība” palīdz gan individuālā, gan vadītāju līmenī iemācīties, kā veiksmīgi vadīt jebkuras pārmaiņas darbavietā, lai uzlabotu rezultātus.

Programma:

Risinājums sastāv no trīs moduļiem:

• Modulis 1: darbinieki un vadītāji mācās vadīt sevi cauri pārmaiņām 
• Moduļi 2 un 3: vadītāji apgūst, kā sekmīgi vadīt komandu cauri pārmaiņām.

Piegādes formāti:

Programmu iespējams īstenot dažādos formātos

• 1. Tiešaistē: trīs 90 minūšu sesijas
• 2. Klātienē: trīs 120 minūšu sesijas
• 3. Pēc pieprasījuma: trīs 30 minūšu sesijas

Risinājumā iekļauts:

• • Dalībnieku rokasgrāmata un rīki
• • Pārmaiņu modeļa un reakciju kārtis
• • Pārmaiņu instrumentu kopums vadītājiem

Pasniedzējs:
Emīls Lukjanskis

FranklinCovey / Treneris

______________________________________________________________________________________________________________________________________________________

Eiropas Komisija 2026. gadā turpina īstenot iniciatīvu “Union of Skills”, kuras mērķis ir stiprināt cilvēkkapitālu visā Eiropas Savienībā, veicinot prasmju attīstību, profesionālo apmācību un mūžizglītību. Iniciatīva ir cieši saistīta ar darba tirgus pielāgošanos digitālajai un zaļajai transformācijai, kā arī ar Eiropas konkurētspējas stiprināšanu globālā līmenī. 

Eiropas Komisijas komunikācijā par iniciatīvu uzsvērts: 

“Liekot apmācības un prasmju attīstību mūsu stratēģiskās dienaskārtības centrā, mēs ne tikai palīdzam cilvēkiem attīstīties. Mēs stiprinām Eiropas inovāciju spēju, sociālo kohēziju un demokrātisko noturību.” 

Šī pieeja uzsver, ka investīcijas cilvēku zināšanās un profesionālajās kompetencēs ir būtisks priekšnoteikums gan ekonomikas izaugsmei, gan sabiedrības noturībai, vienlaikus veicinot vienlīdzīgākas iespējas darba tirgū visā Eiropas Savienībā. 

Avots: education.ec.europa.eu

_______________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________

Vadītāja loma apmācību procesā

______________________________________________________________________________________________________________________________________________________

PROJEKTA MĒRĶIS

Projekta mērķis ir sniegt atbalstu darba devēju darbinieku kvalifikācijas ieguvei, pārkvalificēšanai vai prasmju ieguvei vai pilnveidošanai, lai sekmētu darba spēka produktivitātes paaugstināšanu. Projekta mērķa sasniegšanai tiks nodrošinātas atbalstāmās darbības projekta pieteikumā norādītājam komersantu skaitam.

Projekta rezultāts ir atbalstāmo darbību ietvaros īstenotās aktivitātes un rādītāji, kas nepieciešami projekta mērķa sasniegšanai.

Kopējās attiecināmās izmaksas: 1 920 000.00 EUR, t.sk. ESF+ finansējums 797 300.00 EUR, Valsts budžeta finansējums 140 700.00 EUR.
Projektu plānots uzsākt līdz ar projekta pieteikuma iesniegšanu CFLA un īstenot līdz 2029. gada 31. decembrim.

Mērķa sasniegšanai plānotie risinājumi ir atbalsta sniegšana nozaru darba devējiem darbaspēka produktivitātes veicināšanai, realizējot mācību aktivitātes nodarbinātām personām.

Projekts balstīts uz Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas mērķiem:

• Veicināt mūžizglītību
• Nodrošināt elastīgas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas
• Atbalstīt jaunu prasmju apguves nepieciešamību
• Sekmēt profesionālo mobilitāti

Projekts tiek īstenots ar Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) finansiālo atbalstu.

Projekta nr. 4.2.4.1/1/24/A/007

Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vairāk kā 36 komersantus un 92 nodarbinātās personas.

Publikācijā paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.

Lūdzam pieteikties vai sazināties par citiem jautājumiem, sūtot informācijas pieprasījumu e-pastu: [email protected]

INFORMĀCIJA PAR PROJEKTA DARBĪBU ĪSTENOŠANAS VIETAS PIEKĻŪSTAMĪBU

Projekta ietvaros tiek nodrošinātas darbības projekta darbību īstenošanas vietas piekļūstamības nodrošināšanai cilvēkiem ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem, vecākiem ar maziem bērniem un senioriem, t.sk.:

• Nodarbinātām personām ar darba devēju (projekta gala labuma guvēju) starpniecību tiek nodrošināta piekļuve informācijai par apmācību norises vietu, tās piekļūstamību un aprīkojumu, t.sk. tiek nodrošināta pieslēgšanās mācību norisei attālināti.
• Nodarbinātām personām ar darba devēju (projekta gala labuma guvēju) starpniecību tiek nodrošināta piekļuve informācijai par kvalifikācijas celšanas pasākumiem un iespējām uzņēmumos, t.sk. informācija pēc pieprasījuma tiek sniegta no Biedrības (projekta īstenotāja) puses, saziņai izmantojot norādīto projekta kontaktinformāciju.
• Darba devēju (projekta gala labuma guvēji), piesakoties dalībai projektā tiek aicināti informēt par atbalsta darbību nepieciešamību piekļūstamības nodrošināšanai cilvēkiem ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem, vecākiem ar maziem bērniem un senioriem.

Kontaktinformācija: [email protected]