APMĀCĪBU UN KURSU PIEDĀVĀJUMS PIEEJAMS ŠEIT 

Jaunumi no Starptautisko biznesa pakalpojumu centru un saistīto nozaru nodarbināto prasmju pilnveides un produktivitātes apmācību projekta, JŪNIJS 2026

“Rīgā notikušajā forumā “Beyond Borders: Investment & Innovation in the Baltics” uzsvērta nepieciešamība mērogot inovācijas un stiprināt sadarbību starp biznesu un pētniecību”

2026. gada 28. maijā Rīgā notikušajā augsta līmeņa forumā “Beyond Borders: Investment & Innovation in the Baltics” investori, uzņēmumu vadītāji, politikas veidotāji un pētnieki vienojās par kopīgu secinājumu – Baltijas valstīm jau ir izveidoti spēcīgi priekšnoteikumi konkurētspējīgai izaugsmei, un nākamais solis ir šo priekšrocību efektīvāka mērogošana un pārvēršana jaunos investīciju un inovāciju projektos.

Forumu organizēja Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL), Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), Eiropas Investīciju bankas grupas birojs Rīgā, Vācijas–Baltijas Tirdzniecības kamera (AHK) un RTU Rīgas Biznesa skola (RBS). Pasākuma laikā tika prezentēti trīs neatkarīgi pētījumi, kas sniedza visaptverošu ieskatu Baltijas investīciju videi, inovāciju potenciālam un uzņēmumu izaugsmes iespējām.

Foruma laikā prezentētie pētījumi parādīja, ka Latvija saglabā stabilu pievilcību investoru skatījumā. FICIL Sentiment Index 2026 rezultāti apliecina vienu no spēcīgākajiem investīciju klimata novērtējumiem pēdējo gadu laikā, savukārt AHK Business Survey dati rāda, ka 60% Latvijas uzņēmumu šogad sagaida apgrozījuma pieaugumu. Investori īpaši augstu novērtē Latvijas konkurētspējīgo nodokļu sistēmu, kvalificēto darbaspēku un valsts ilgtermiņa attīstības potenciālu. Vienlaikus tiek uzsvērta izglītības kvalitātes, talantu pieejamības un starptautiskās darbaspēka piesaistes nozīme, lai saglabātu un stiprinātu konkurētspēju nākotnē.

FICIL – Ārvalstu investoru padome Latvijā – investoru noskaņojuma pētījumu veic kopš 2015. gada. Šī gada rezultāti liecina, ka 47% ārvalstu investoru plāno palielināt investīcijas Latvijā, savukārt investoru īpatsvars, kuri neplāno turpmākas investīcijas, gada laikā samazinājies no 40% līdz 16%. Tas apliecina, ka Latvija saglabā investoru interesi un tai ir iespēja turpināt stiprināt uzticēšanos, nodrošinot efektīvu politikas īstenošanu un uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi.

Nozīmīga foruma tēma bija inovāciju ekosistēmas attīstība Baltijas mērogā. Diskusijās vairākkārt izskanēja atziņa, ka Baltijas valstis starptautiski arvien biežāk tiek uztvertas kā vienots reģions ar kopīgām priekšrocībām – augsti kvalificētu darbaspēku, attīstītu infrastruktūru, digitālo kompetenci un spēcīgu zinātnisko potenciālu.

Īpaša uzmanība tika pievērsta sadarbībai starp uzņēmējdarbības un pētniecības sektoru. Pētījumu rezultāti liecina, ka gan investori, gan pētnieki līdzīgi vērtē perspektīvākās nozares un nepieciešamos attīstības virzienus, kas rada labu pamatu ciešākai sadarbībai nākotnē. Foruma dalībnieki uzsvēra, ka inovāciju potenciāla pilnvērtīgai izmantošanai būtiska nozīme ir koordinētai sadarbībai starp valsts pārvaldi, uzņēmumiem, universitātēm un pētniecības institūcijām.

Latvijas jaunuzņēmumu vide tika raksturota kā aktīva un tehnoloģiski spēcīga, īpaši finanšu tehnoloģiju, dziļo tehnoloģiju un mākslīgā intelekta risinājumu jomās. EIB Advisory un LIAA veiktā analīze norāda, ka nākamais attīstības posms saistīts ar uzņēmumu mērogošanas iespējām un piekļuvi izaugsmes kapitālam, lai vairāk Latvijā radītu uzņēmumu spētu veiksmīgi attīstīties starptautiskajos tirgos.

Foruma dalībnieki arī uzsvēra Baltijas reģiona kopīgās pozicionēšanas nozīmi. Starptautiskie investori un Eiropas Savienības institūcijas Baltijas valstis aizvien biežāk vērtē kā vienotu ekonomisko telpu, kas paver iespējas ciešākai sadarbībai investīciju piesaistē, talantu attīstībā un inovāciju projektu īstenošanā.

Kā norādīja FICIL valdes priekšsēdētājs un SCHWENK Latvija un SCHWENK Ziemeļeiropā vadītājs Reinholds Šneiders: “Ir iepriecinoši redzēt, ka Latvija saņem spēcīgāko investīciju klimata novērtējumu kopš 2019. gada, kas ir skaidrs apliecinājums valsts stabilitātei un pēdējo gadu konstruktīvajam darbam. Vienlaikus secinājumi atgādina, ka uzticēšanās un apņemšanās ne vienmēr virzās vienā tempā. Vēlme investēt pastāv, un esmu pārliecināts, ka ciešā dialogā ar valdību un mūsu Baltijas partneriem mēs kopīgi varam radīt apstākļus, lai šī vēlme turpmākajos gados pārvērstos reālās investīcijās.”

Arī LIAA direktore Ieva Jāgere uzsvēra Baltijas un Latvijas potenciālu inovāciju jomā: “Latvijai ir visas iespējas kļūt par vienu no Ziemeļeiropas vadošajiem inovāciju un tehnoloģiju centriem. Mums jau ir starptautiski konkurētspējīgi uzņēmumi dziļo tehnoloģiju, aizsardzības tehnoloģiju, mākslīgā intelekta un progresīvās ražošanas jomās, kā arī arvien spēcīgāka zinātnes un inovāciju ekosistēma.”

Viņa arī atgādināja, ka saskaņā ar EY European Attractiveness Survey 2026 Latvija ieņem 7. vietu Eiropā pēc ārvalstu investīciju projektu skaita uz vienu iedzīvotāju un 8. vietu pēc radīto darbavietu skaita, apliecinot starptautisko investoru uzticēšanos Latvijas ekonomikas ilgtermiņa potenciālam.

Savukārt Vācijas–Baltijas Tirdzniecības kameras vadītājs Florians Šrēders uzsvēra Baltijas valstu unikālās priekšrocības: “Baltijas valstu priekšrocība ir to atvērtība, ātrums un spēja pielāgoties jaunām attīstības tendencēm. Tas reģionam piešķir spēcīgu inovāciju potenciālu. Baltijas valstis var kļūt par dzīvu inovāciju laboratoriju Eiropai – mazāku, elastīgu modeli, kura risinājumus vēlāk iespējams mērogot lielākās Eiropas ekonomikās.”

Foruma noslēgumā tika secināts, ka Baltijas valstīm jau ir izveidots stabils pamats turpmākai izaugsmei – sākot no talantiem un pētniecības kapacitātes līdz starptautiski konkurētspējīgiem uzņēmumiem un investoru interesei. Nākamais attīstības posms būs saistīts ar ciešāku sadarbību starp uzņēmējdarbību un zinātni, efektīvākiem finansēšanas mehānismiem un koordinētāku Baltijas valstu pieeju investīciju un inovāciju attīstībai. Kā vairākkārt tika uzsvērts forumā – reģiona priekšrocības jau ir izveidotas, un turpmākais uzdevums ir tās savienot un pārvērst vēl straujākā izaugsmē

Avots: ficil.lv

_______________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________

“DNB Latvijas filiāle”: nākotnes izaicinājumiem gatavas komandas neveidojas nejauši

1. Kāda ir DNB Bank ASA Latvijas filiāles pamatdarbība un ar ko uzņēmums izceļas?

Mani sauc Marta, un es esmu projektu vadītāja uzņēmumā DNB. Ja man jautā, kas ir DNB, tad mēdzu teikt, ka mēs esam unikāls uzņēmums – banka, kas nav banka.

Kādēļ tieši tā? Tādēļ, ka mēs sniedzam dažādus pakalpojumus mūsu klientiem Norvēģijā, galvenokārt nodrošinot tā sauktos back-office pakalpojumus – dažādus administratīvos, finanšu un atbalsta procesus, kas klientam nav tieši redzami, bet ir būtiski uzņēmuma ikdienas darbībai. Es teiktu, ka mēs esam diezgan unikāls uzņēmums, jo izceļamies ar divām lietām.

Pirmā ir ļoti spēcīga LEAN kultūra uzņēmumā. LEAN ir vadības un procesu pilnveides pieeja, kuras mērķis ir radīt lielāku vērtību klientam, vienlaikus samazinot liekas darbības, efektīvāk izmantojot resursus un aktīvi iesaistot darbiniekus uzlabojumu veidošanā. Otrā lieta, kas mūs atšķir, ir norvēģu valoda. Aptuveni 80% vai pat vairāk mūsu darbinieku runā norvēģu valodā.

Runājot par LEAN kultūru, kurai uzņēmumā tiek pievērsta īpaša uzmanība, varu minēt, ka es ne tikai strādāju kā projektu vadītāja, bet viens no maniem pienākumiem ir arī darbs ar LEAN iniciatīvām – darbinieku apmācības, LEAN kultūras popularizēšana dažādos pasākumos ārpus uzņēmuma, procesu efektivizēšana, kā arī dažādu aktivitāšu organizēšana darbiniekiem.

LEAN galu galā nav tikai par procesu uzlabošanu vai efektivitāti. Tas ir domāšanas veids, kas mudina nepārtraukti meklēt iespējas strādāt labāk, vienlaikus respektējot cilvēkus un viņu zināšanas. Mēs varam paskatīties uz procesiem citādi un darīt lietas jēgpilni un aizraujoši.

Man dažkārt šķiet, ka, runājot par LEAN, mēs bieži koncentrējamies tikai uz metodēm, uzlabojumiem un procesiem. Taču liels pienesums, ko LEAN sniedz uzņēmumiem, ir kultūras aspekts. Tā ir cieņa pret cilvēkiem, spēja ieklausīties, pieņemt atšķirīgus viedokļus un uzdot pareizos jautājumus, lai saprastu, kādēļ kāds domā citādi nekā tu. Protams, LEAN ietver arī efektivizāciju un nepārtrauktu uzlabojumu meklēšanu, taču šī domāšana ir pamats tam, kādēļ LEAN ir efektīvs ne tikai ražošanā, bet arī pakalpojumu sektorā.

Ļoti svarīga šajā procesā ir darbinieku iesaiste. LEAN uzsver, ka jebkurā procesu uzlabošanā ir jāiesaista cilvēki, kuri ar šiem procesiem strādā ikdienā. Tā reizēm ir lieta, kas uzņēmumos tiek aizmirsta – procesi tiek uzlaboti, balstoties tikai uz vadības redzējumu, nevis uz darbinieku pieredzi.

Mums darbinieku iesaiste ir ļoti svarīga, un mēs to cenšamies veicināt dažādos veidos. Es teiktu, ka tas mums izdodas ļoti labi. Piemēram, vācot idejas par darba vidi un telpām, kurās darbinieki ikdienā strādā. Tas, kā šobrīd izskatās mūsu birojs, lielā mērā ir pateicoties darbinieku idejām un iesaistei. Tikai kopā mēs varam veidot patīkamāku darba vidi visiem.

2. Kā uzņēmumā tiek identificētas zināšanu un prasmju pilnveides vajadzības, un kā tās pārtop konkrētās apmācību iniciatīvās?

Sākuma punkts noteikti ir vadītājs. Katram darbiniekam regulāri notiek sarunas ar vadītāju, kurās tiek pārrunāti darba rezultāti, attīstības iespējas un nākotnes vajadzības. Šajās sarunās tiek identificētas arī nepieciešamās apmācības un attīstības aktivitātes.

Vienlaikus man šķiet, ka arī pašam darbiniekam ir jābūt aktīvam un jārunā ar vadītāju par savām interesēm un attīstības mērķiem. Ja darbinieks pasaka, kas viņu interesē un kurās jomās viņš vēlas pilnveidoties, vadītājs var palīdzēt atrast atbilstošāko attīstības virzienu.

Protams, jāņem vērā arī uzņēmuma stratēģiskās vajadzības. Ja parādās jauni uzdevumi vai kompetences, kas organizācijai ir nepieciešamas, tad tiek meklētas iespējas attīstīt konkrētus darbiniekus un motivēt viņus apgūt attiecīgās prasmes.

Mums ir arī obligātās apmācības, un LEAN ir viena no tām. Šīs apmācības palīdz saprast, kā identificēt uzlabojumu iespējas ikdienas darbā, kā efektīvāk organizēt procesus un kā katrs darbinieks var veicināt uzņēmuma attīstību. Sākumā dažiem darbiniekiem var šķist: “Kādēļ man tas ir vajadzīgs?” Taču, manuprāt, šāda veida apmācības palīdz sakārtot domāšanu un skaidri parāda katra darbinieka lomu organizācijā.

Kad darbinieks ir sapratis savas intereses un attīstības virzienu, svarīgi kopā ar vadītāju izvērtēt, vai šīs intereses sasaucas ar uzņēmuma vajadzībām. Lielu atbalstu sniedz arī personāla daļas speciālisti, pie kuriem var vērsties, ja rodas jautājumi par piemērotākajām apmācībām konkrētajam amatam vai nākotnes karjeras attīstībai uzņēmumā.

Svarīgi ir arī nodrošināt, lai iegūtās zināšanas netiktu aizmirstas un būtu iespēja praktiski pielietot. Šeit būtiska loma ir vadītājam. Ja vadītājs ir atbalstījis darbinieka dalību apmācībās, viņš arī seko līdzi tam, kādas zināšanas un prasmes ir iegūtas un kā tās tiek pielietotas darbā. Bieži vien darbinieks pēc tam dalās pieredzē arī ar savu komandu.

Ja runājam par LEAN apmācībām, kuras organizēju un vadu es pati, tad tajās īpaši koncentrējamies uz praktisko pielietojumu. Parasti dalībnieki nāk ar reālu problēmu no savas nodaļas, un apmācību laikā mēs to analizējam no dažādiem skatpunktiem, lai atrastu iespējamos uzlabojumus. Šīs praktiskās zināšanas darbinieki pēc tam aiznes gan uz savām nodaļām, gan uz citām komandām. Manuprāt, tas ir visvērtīgākais aspekts, jo pieredze rāda, ka tikai teorija ne vienmēr strādā. Ir svarīgi, lai cilvēki redzētu praktisku pielietojumu, jo tieši tādā veidā zināšanas vislabāk nostiprinās.

Ja darbinieki apmeklē apjomīgākas vai īpaši vērtīgas apmācības mūsu uzņēmumā, mēs viņus mudinām dalīties ar pieredzi un atziņām. Tāpat vienmēr ir iespēja iesniegt idejas un priekšlikumus, kas radušies apmācību rezultātā.

3. Kā vērtējat uzņēmuma pieredzi, izmantojot ārējo apmācību sniedzēju pakalpojumus darbinieku attīstībai?

Mums ir dažāda pieredze ar ārējo apmācību sniedzējiem, taču kopumā es teiktu, ka tas ir ļoti vērtīgs pienesums darbinieku attīstībai.

Pirmkārt, ārējie eksperti sniedz pilnīgi citu skatījumu uz procesiem, situācijām un reizēm arī uz pašiem darbiniekiem. Kad apmācības organizējam iekšēji, mēs jau zinām, kā lietas notiek, pazīstam cilvēkus un nereti neapzināti varam ietekmēt viņu virzību procesā. Savukārt eksperti no malas uzņēmumā ienes jaunu perspektīvu un bieži pievērš uzmanību lietām, par kurām paši neesam aizdomājušies.

Mūsdienās kursu un pasniedzēju piedāvājums ir ļoti plašs, tāpēc šim procesam ir jāpieiet rūpīgi. Mums ļoti palīdz dalība dažādās asociācijās, tostarp ABSL Latvia. Tieši caur šīm asociācijām bieži saņemam rekomendācijas par kvalitatīviem kursiem un pasniedzējiem.

Praksē mums ir bijis daudz veiksmīgu piemēru. Piemēram, vadītājiem regulāri organizējam ārējās apmācības. Tās kalpo gan kā profesionālās pilnveides, gan kā refleksijas iespēja, lai izvērtētu savu vadības stilu un padomātu, ko varētu darīt citādi. Šādos gadījumos īpaši vērtīgs ir moderators vai treneris no malas, kurš uzdod arī neērtus jautājumus un mudina paskatīties uz lietām citādāk. Tas palīdz aizdomāties, ko var mācīties no kolēģiem un kādas jaunas pieejas ieviest savā ikdienas darbā.

Runājot par LEAN jeb nepārtrauktas pilnveides pieeju, man šķiet, ka apmācībām ir jābūt interesantām un iedvesmojošām. Katru gadu mēs uzņēmumā noslēdzam ar lielu LEAN aktivitāti, kurā vienmēr piesaistām kādu ārējo LEAN speciālistu. Šie speciālisti bieži nāk pēc rekomendācijām no mūsu asociāciju partneriem, un tas, ko viņi ienes, ir cita perspektīva uz LEAN domāšanu. Nereti darbinieki koncentrējas tikai uz saviem ikdienas procesiem, bet ārējie eksperti palīdz ieraudzīt plašāku ainu. Viņi parāda, kā LEAN principus iespējams izmantot ne tikai darbā, bet arī ikdienas dzīvē – piemēram, organizējot mājas vidi vai plānojot ikdienas darbus. Tāpat viņi dalās pieredzē par to, kā LEAN kultūra tiek īstenota citos uzņēmumos.

Tas ir ļoti labs veids, kā iesaistīt darbiniekus un vienlaikus parādīt LEAN citā, plašākā un interesantākā gaismā.

Kursa nosaukums: 6 būtiskas rīcības komandu vadītājiem

Šis risinājums nodrošina visu līmeņu vadītājus ar svarīgākajām prasmēm un rīkiem, lai kopā ar citiem cilvēkiem un ar viņu starpniecību paveiktu darbu. Risinājums ir ideāli piemērots vadītājiem, kuri par tādiem kļūst no speciālista lomas, kā arī pieredzējušiem vadītājiem, kuri meklē praktiskus, atbilstošus norādījumus, kā efektīvi vadīt un pārvaldīt savas komandas.

FranklinCovey ir ieguldījis ievērojamus līdzekļus pētījumos, lai labāk izprastu, kas organizācijām un uzņēmumiem ir nepieciešams no saviem vadītājiem šodien un nākotnē.

Mēs atklājām trīs kopīgas problēmas:

• Jaunajiem līderiem ir jāapgūst vadības un citu vadīšanas pamati.
• Topošajiem līderiem ir jāpaplašina savas zināšanas un cilvēku vadīšanas prasmes.
• Ikviens līderis var gūt labumu no vadības pamatprasmju apguves. 6 būtiskas rīcības iedos paātrinājumu katra vadītāja ietekmei, nodrošinot viņus ar prasmēm un rīkiem, kas nepieciešami katram vadītājam, kā arī izlīdzinās vadības prasmju līmeni visā organizācijā, lai visi līderi izmantotu vienotu pieeju citu vadīšanai un motivēšanai.

Dalībnieku materiāli:

• dalībnieka rokasgrāmata
• rīcības kārtis
• e-pastu izsūtne ar papildu resursiem un atbalstu 12 nedēļu garumā

Apmācību formāts:

• Tiešsaistē: interaktīvas treneru vadītas apmācības tiešsaist (3 x 3 stundu sesijas)
• Klātienē: dinamiskas treneru vadītas apmācības klātienē (2 dienu treniņš).
•  Pēc pieprasījuma: saturs, kas pieejams jūsu darbiniekiem jebkurā vietā un jebkurā laikā.

PASNIEDZĒJA: Laura Pļavniece,  Trenere un koučs

FranklinCovey

Zināšanu pārnese darba vidē

Eiropas Savienība 2026. gadā turpina īpaši uzsvērt strukturālo prasmju trūkumu kā vienu no galvenajiem izaicinājumiem konkurētspējas un ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanā. Darba tirgus transformācija, digitalizācija un zaļā pāreja būtiski maina pieprasījumu pēc kvalificēta darbaspēka, radot pieaugošu nepieciešamību pēc mērķtiecīgām investīcijām izglītībā, apmācībās un mūžizglītībā.

Eiropas Komisijas iniciatīvas “Union of Skills” viena gada darbības pārskatā īpaši tiek uzsvērts, ka prasmju trūkums tieši ietekmē Eiropas spēju saglabāt konkurētspēju globālajā ekonomikā. Dokumentā norādīts:

“Prasmju un darbaspēka neatbilstība kavē Eiropas konkurētspēju.”
— Eiropas Komisija, “Union of Skills: one year of concrete action to keep Europe competitive”, 2026. gada 5. marts

Vienlaikus Eiropas Komisija skaidro, ka prasmju attīstība un darbaspēka pielāgošana jaunajām nozarēm ir centrālais instruments, lai mazinātu plaisu starp darba tirgus pieprasījumu un pieejamajiem talantiem. Tiek īpaši akcentēta profesionālās izglītības stiprināšana, pārkvalifikācijas iespējas un ciešāka sadarbība starp uzņēmumiem un izglītības sektoru.

Šī pieeja apliecina, ka cilvēkkapitāls un prasmes Eiropas Savienībā tiek skatīti ne tikai kā sociālās politikas elements, bet kā stratēģisks ekonomikas attīstības un konkurētspējas pamats.

Avots: employment-social-affairs.ec.europa.eu

______________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________

Projekta mērķis ir sniegt atbalstu darba devēju darbinieku kvalifikācijas ieguvei, pārkvalificēšanai vai prasmju ieguvei vai pilnveidošanai, lai sekmētu darba spēka produktivitātes paaugstināšanu. Projekta mērķa sasniegšanai tiks nodrošinātas atbalstāmās darbības projekta pieteikumā norādītājam komersantu skaitam.

Projekta rezultāts ir atbalstāmo darbību ietvaros īstenotās aktivitātes un rādītāji, kas nepieciešami projekta mērķa sasniegšanai.

Kopējās attiecināmās izmaksas: 1 920 000.00 EUR, t.sk. ESF+ finansējums 797 300.00 EUR, Valsts budžeta finansējums 140 700.00 EUR.
Projektu plānots uzsākt līdz ar projekta pieteikuma iesniegšanu CFLA un īstenot līdz 2029. gada 31. decembrim.

Mērķa sasniegšanai plānotie risinājumi ir atbalsta sniegšana nozaru darba devējiem darbaspēka produktivitātes veicināšanai, realizējot mācību aktivitātes nodarbinātām personām.

Projekts balstīts uz Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas mērķiem:

• Veicināt mūžizglītību
• Nodrošināt elastīgas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas
• Atbalstīt jaunu prasmju apguves nepieciešamību
• Sekmēt profesionālo mobilitāti

Projekts tiek īstenots ar Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) finansiālo atbalstu.

Projekta nr. 4.2.4.1/1/24/A/007

Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vairāk kā 36 komersantus un 92 nodarbinātās personas.

Publikācijā paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.

Lūdzam pieteikties vai sazināties par citiem jautājumiem, sūtot informācijas pieprasījumu e-pastu: [email protected]

Projekta ietvaros tiek nodrošinātas darbības projekta darbību īstenošanas vietas piekļūstamības nodrošināšanai cilvēkiem ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem, vecākiem ar maziem bērniem un senioriem, t.sk.:

• Nodarbinātām personām ar darba devēju (projekta gala labuma guvēju) starpniecību tiek nodrošināta piekļuve informācijai par apmācību norises vietu, tās piekļūstamību un aprīkojumu, t.sk. tiek nodrošināta pieslēgšanās mācību norisei attālināti.
• Nodarbinātām personām ar darba devēju (projekta gala labuma guvēju) starpniecību tiek nodrošināta piekļuve informācijai par kvalifikācijas celšanas pasākumiem un iespējām uzņēmumos, t.sk. informācija pēc pieprasījuma tiek sniegta no Biedrības (projekta īstenotāja) puses, saziņai izmantojot norādīto projekta kontaktinformāciju.
• Darba devēju (projekta gala labuma guvēji), piesakoties dalībai projektā tiek aicināti informēt par atbalsta darbību nepieciešamību piekļūstamības nodrošināšanai cilvēkiem ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem, vecākiem ar maziem bērniem un senioriem.

Kontaktinformācija: [email protected]

“Eiropas valodu mākslīgais intelekts kā stratēģiska priekšrocība uzņēmumiem”

Mākslīgā intelekta attīstība pēdējos gados būtiski maina veidu, kā uzņēmumi un publiskais sektors strādā ar informāciju, automatizē procesus un pieņem lēmumus. Vienlaikus arvien nozīmīgāks kļūst jautājums par datu drošību, valodu daudzveidību un tehnoloģisko neatkarību Eiropas līmenī. Tas veicina pieprasījumu pēc risinājumiem, kas ir ne tikai tehnoloģiski attīstīti, bet arī pielāgoti Eiropas valodām un normatīvajām prasībām.

Šajā kontekstā īpašu nozīmi iegūst Eiropā attīstīti mākslīgā intelekta modeļi, kurus izstrādā gan pētniecības institūcijas, gan tehnoloģiju uzņēmumi, tostarp arī Latvijas uzņēmums Tilde, kas kopā ar Eiropas partneriem un izmantojot Eiropas superdatoru infrastruktūru ir attīstījis atvērtā koda lielo valodas modeli TildeOpen LLM. Šādu risinājumu attīstību veicināja arī Eiropas Komisijas organizētais Large AI Grand Challenge konkurss, kas deva iespēju piekļūt augstas veiktspējas skaitļošanas resursiem un veidot Eiropas mērogā konkurētspējīgus mākslīgā intelekta modeļus, kas īpaši labi darbojas ar Eiropas valodām un datu vidi.

Starptautisko biznesa pakalpojumu, IT un dalīto pakalpojumu centru sektorā mākslīgais intelekts arvien vairāk kļūst par būtisku produktivitātes un procesu automatizācijas sastāvdaļu. Organizācijām īpaši svarīga ir spēja droši apstrādāt lielus strukturētas un nestrukturētas informācijas apjomus dažādās valodās, vienlaikus saglabājot kontroli pār datiem un infrastruktūru. Tas padara Eiropā radītus, lokāli pielāgotus mākslīgā intelekta risinājumus par stratēģiski nozīmīgu faktoru gan uzņēmumu efektivitātei, gan reģiona digitālajai attīstībai kopumā.

Atšķirībā no plaši izmantotiem globālajiem valodas modeļiem, kas galvenokārt trenēti uz angļu valodas datiem un bieži izvietoti ārpus Eiropas, šie jaunās paaudzes risinājumi tiek veidoti ar uzsvaru uz Eiropas valodu kvalitāti, datu drošību un infrastruktūras kontroli. Tas ļauj organizācijām izmantot mākslīgo intelektu savā vidē vai drošos mākoņrisinājumos, vienlaikus ievērojot Eiropas Savienības datu aizsardzības un privātuma prasības. Šāda pieeja ir īpaši būtiska nozarēs ar paaugstinātām drošības prasībām, piemēram, finanšu sektorā, valsts pārvaldē, veselības aprūpē un starptautiskajos biznesa pakalpojumu centros.

Būtiska šādu risinājumu priekšrocība ir to elastība. Tie nav tikai gatavi lietošanai paredzēti rīki, bet gan bāzes tehnoloģijas, kuras iespējams pielāgot konkrētu organizāciju vajadzībām — dokumentu analīzei, klientu apkalpošanas automatizācijai, tulkošanai, datu apstrādei vai specializētu mākslīgā intelekta asistentu izstrādei. Tas paver plašas iespējas uzņēmumiem un publiskajam sektoram veidot drošus, lokāli pārvaldāmus un Eiropas tirgum atbilstošus risinājumus.

Vienlaikus šī attīstība atspoguļo plašāku Eiropas stratēģisko virzienu — nepieciešamību pēc spēcīgas un konkurētspējīgas mākslīgā intelekta ekosistēmas. Pieaugot diskusijām par datu suverenitāti, regulējumu un tehnoloģisko neatkarību, arvien nozīmīgāka kļūst spēja attīstīt Eiropā radītus risinājumus, kas balstīti Eiropas vērtībās, valodu daudzveidībā un drošības standartos.

Tilde pētnieku komanda turpina aktīvu modeļa pilnveidi. Jaunākie uzlabojumi būtiski paplašina modeļa spēju apstrādāt garu un sarežģītu informāciju — tagad iespējams vienlaikus analizēt līdz pat astoņas reizes garākus tekstus nekā iepriekš. Tas, kas tapis, izmantojot Eiropas superdatora LUMI resursus, būtiski uzlabo iespējas strādāt ar dokumentiem, kuros informācija ir sadalīta daudzās daļās vai slāņos. Praktiski tas nozīmē plašākas iespējas mākslīgo intelektu izmantot biznesa procesu automatizācijā, dokumentu analītikā, juridisko un finanšu datu apstrādē, kā arī zināšanu pārvaldībā.

Šāda attīstība vienlaikus apliecina arī Latvijas pieaugošo lomu Eiropas mākslīgā intelekta un valodu tehnoloģiju ekosistēmā. No lokāla valodu tehnoloģiju uzņēmuma Tilde ir kļuvusi par piemēru tam, kā Baltijas reģionā iespējams attīstīt starptautiski konkurētspējīgus, drošus un augstas pievienotās vērtības mākslīgā intelekta risinājumus, kas atbilst gan uzņēmumu, gan publiskā sektora nākotnes vajadzībām.

Avots: labsoflatvia.com

_______________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________

“ABSL Latvia: jaunas apmācību iespējas uzņēmumu izaugsmei un konkurētspējai”

1.      Kādas aktualitātes piedāvā biedrība ABSL Latvia?

Digitāli sveicieni ABSL Latvia biedriem, kā arī citiem darba devējiem un, iespējams, vienkārši skatītājiem! ABSL Latvia kā biedrība darbojas jau kopš 2019. gada kā galvenā platforma, kur “Global Business Services” (globālo biznesa pakalpojumu) centri apmainās ar pieredzi. Mēs apspriežam nozarei aktuālus jautājumus, sadarbojamies ar valdību un valsts institūcijām, kā arī ar akadēmisko sektoru un universitātēm dažādu jautājumu risināšanā. Viens no galvenajiem un aktuālākajiem jautājumiem ir talantu pieejamība un prasmes. Priecē, ka pieejamas dažādas iespējas un atbalsta programmas, un mēs kā biedrība jau četrus gadus palīdzam nozares un arī citiem uzņēmumiem īstenot viņu apmācību plānus.

2.      Kādas jaunas apmācību iespējas paveras ABSL Latvia biedriem?

Darbinieku apmācības un profesionālo prasmju pilnveidošana vairs nav tikai “nice to have” (vēlama, bet ne obligāta) priekšrocība. Uzņēmumi bieži vien apmāca darbiniekus akūtas nepieciešamības dēļ, bez stratēģiskas plānošanas. Tomēr projekti, kas tiek īstenoti sadarbībā ar Eiropas Savienības fondu atbalstu, ļauj uzņēmumiem plānot stratēģiski un pilnvērtīgi īstenot šos plānus. Biedrība jau četrus gadus sadarbojas ar Eiropas Savienības fondu atbalsta programmām nodarbināto profesionālo prasmju pilnveidošanas jomā, un tieši šobrīd ir uzsākts jauns projekts, kas jau ir spēkā un būs pieejams līdz 2029. gada beigām. Biedrība var palīdzēt identificēt apmācību vajadzības, kā arī atrast atbilstošus apmācību pakalpojumu sniedzējus.

3.      Kāds ir Jūsu vēlējums industrijas un saistīto nozaru pārstāvjiem?

Es aicinu visus izmantot šo fantastisko iespēju, lai jūsu uzņēmumi un darbinieki būtu konkurētspējīgi, analītiski, kritiski domājoši, digitāli izglītoti un spēcīgi!

Kursa nosaukums:  Pārmaiņu vadība

Kad mēs apzināmies, ka pārmaiņas notiek pēc paredzama modeļa, mēs varam iemācīties pārvaldīt savas reakcijas un saprast, kā pārvarēt pārmaiņas gan praktiski, gan emocionāli. Tas ļauj mums apzināti noteikt, kā vislabāk virzīties uz priekšu - pat visgrūtākajos posmos. “Pārmaiņu vadība” palīdz gan individuālā, gan vadītāju līmenī iemācīties, kā veiksmīgi vadīt jebkuras pārmaiņas darbavietā, lai uzlabotu rezultātus.

Programma:

Risinājums sastāv no trīs moduļiem:

• Modulis 1: darbinieki un vadītāji mācās vadīt sevi cauri pārmaiņām 
• Moduļi 2 un 3: vadītāji apgūst, kā sekmīgi vadīt komandu cauri pārmaiņām.

Piegādes formāti:

Programmu iespējams īstenot dažādos formātos

• 1. Tiešaistē: trīs 90 minūšu sesijas
• 2. Klātienē: trīs 120 minūšu sesijas
• 3. Pēc pieprasījuma: trīs 30 minūšu sesijas

Risinājumā iekļauts:

• • Dalībnieku rokasgrāmata un rīki
• • Pārmaiņu modeļa un reakciju kārtis
• • Pārmaiņu instrumentu kopums vadītājiem

Pasniedzējs:
Emīls Lukjanskis

FranklinCovey / Treneris

______________________________________________________________________________________________________________________________________________________

Eiropas Komisija 2026. gadā turpina īstenot iniciatīvu “Union of Skills”, kuras mērķis ir stiprināt cilvēkkapitālu visā Eiropas Savienībā, veicinot prasmju attīstību, profesionālo apmācību un mūžizglītību. Iniciatīva ir cieši saistīta ar darba tirgus pielāgošanos digitālajai un zaļajai transformācijai, kā arī ar Eiropas konkurētspējas stiprināšanu globālā līmenī. 

Eiropas Komisijas komunikācijā par iniciatīvu uzsvērts: 

“Liekot apmācības un prasmju attīstību mūsu stratēģiskās dienaskārtības centrā, mēs ne tikai palīdzam cilvēkiem attīstīties. Mēs stiprinām Eiropas inovāciju spēju, sociālo kohēziju un demokrātisko noturību.” 

Šī pieeja uzsver, ka investīcijas cilvēku zināšanās un profesionālajās kompetencēs ir būtisks priekšnoteikums gan ekonomikas izaugsmei, gan sabiedrības noturībai, vienlaikus veicinot vienlīdzīgākas iespējas darba tirgū visā Eiropas Savienībā. 

Avots: education.ec.europa.eu

_______________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________

Vadītāja loma apmācību procesā

______________________________________________________________________________________________________________________________________________________

PROJEKTA MĒRĶIS

Projekta mērķis ir sniegt atbalstu darba devēju darbinieku kvalifikācijas ieguvei, pārkvalificēšanai vai prasmju ieguvei vai pilnveidošanai, lai sekmētu darba spēka produktivitātes paaugstināšanu. Projekta mērķa sasniegšanai tiks nodrošinātas atbalstāmās darbības projekta pieteikumā norādītājam komersantu skaitam.

Projekta rezultāts ir atbalstāmo darbību ietvaros īstenotās aktivitātes un rādītāji, kas nepieciešami projekta mērķa sasniegšanai.

Kopējās attiecināmās izmaksas: 1 920 000.00 EUR, t.sk. ESF+ finansējums 797 300.00 EUR, Valsts budžeta finansējums 140 700.00 EUR.
Projektu plānots uzsākt līdz ar projekta pieteikuma iesniegšanu CFLA un īstenot līdz 2029. gada 31. decembrim.

Mērķa sasniegšanai plānotie risinājumi ir atbalsta sniegšana nozaru darba devējiem darbaspēka produktivitātes veicināšanai, realizējot mācību aktivitātes nodarbinātām personām.

Projekts balstīts uz Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas mērķiem:

• Veicināt mūžizglītību
• Nodrošināt elastīgas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas
• Atbalstīt jaunu prasmju apguves nepieciešamību
• Sekmēt profesionālo mobilitāti

Projekts tiek īstenots ar Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) finansiālo atbalstu.

Projekta nr. 4.2.4.1/1/24/A/007

Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vairāk kā 36 komersantus un 92 nodarbinātās personas.

Publikācijā paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.

Lūdzam pieteikties vai sazināties par citiem jautājumiem, sūtot informācijas pieprasījumu e-pastu: [email protected]

INFORMĀCIJA PAR PROJEKTA DARBĪBU ĪSTENOŠANAS VIETAS PIEKĻŪSTAMĪBU

Projekta ietvaros tiek nodrošinātas darbības projekta darbību īstenošanas vietas piekļūstamības nodrošināšanai cilvēkiem ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem, vecākiem ar maziem bērniem un senioriem, t.sk.:

• Nodarbinātām personām ar darba devēju (projekta gala labuma guvēju) starpniecību tiek nodrošināta piekļuve informācijai par apmācību norises vietu, tās piekļūstamību un aprīkojumu, t.sk. tiek nodrošināta pieslēgšanās mācību norisei attālināti.
• Nodarbinātām personām ar darba devēju (projekta gala labuma guvēju) starpniecību tiek nodrošināta piekļuve informācijai par kvalifikācijas celšanas pasākumiem un iespējām uzņēmumos, t.sk. informācija pēc pieprasījuma tiek sniegta no Biedrības (projekta īstenotāja) puses, saziņai izmantojot norādīto projekta kontaktinformāciju.
• Darba devēju (projekta gala labuma guvēji), piesakoties dalībai projektā tiek aicināti informēt par atbalsta darbību nepieciešamību piekļūstamības nodrošināšanai cilvēkiem ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem, vecākiem ar maziem bērniem un senioriem.

Kontaktinformācija: [email protected]